John un Abigail Adams: ASV pirmā varas pāra stāsts
Vēsture bieži vien atceras katras ēras lielos vīrus, viņu ļoti publiskos sasniegumus un pārbaudījumus, caur kuriem viņi varētu vai nevarētu būt izgājuši, lai to sasniegtu, dažreiz līdz pat ekstrēmiem. Bieži vien tiek aizmirsts, ka vīrieši parasti to nedarīja vieni. Lielākajai daļai no viņiem blakus bija viņu dzīves partneris, kas viņus atbalstīja visā šajā ceļojumā. Aiz tādiem apgalvojumiem kā “Aiz katras lieliskas vīrieša muguras jūs atradīsiet lielisku sievieti”, kā Benjamins Franklins norādīja savā 1745. gada 25. jūnija “Veco mīļotāju apoloģijā”, “Tas ir vīrietis un sieviete apvienojoties, kas padara cilvēku pilnīgu. Atsevišķi viņa vēlas viņa spēku un saprāta spēku; viņš – viņas maigumu, jūtīgumu un asu izpratni. Kopā viņi ir daudz iespējamāk panākt panākumus pasaulē. Vienam vīrietim nav gandrīz tādas pašas vērtības, kādu viņam būtu šajā savienības stāvoklī. Viņš ir nepilnīgs dzīvnieks. Viņš atgādina pāra šķēršļu pusīti. Ja jūs iegūstat apdomīgu veselīgu sievu, jūsu rūpniecība jūsu profesijā ar viņas labo ekonomiju būs pietiekama laime.”
Nevienā vietā tas nav labāk ilustrēts kā ASV pirmajā varas pārī – Džonā un Abigail Adamsos. Lūzot daudzas savas laikmeta tradīcijas, Abigail nebija pakļauta nevienam, vienlīdzīga partnera viņu kopīgajā ceļojumā palīdzēt radīt un veidot Amerikas Savienotās Valstis, ar tikai nelielu citu roku skaitu, kam šodien ir lielāka ietekme uz Amerikas Savienotajām Valstīm viņu darba dēļ tās pamatos nekā šiem diviem. Kamēr Tomass Džefersons reiz teiktu par Džonu Adamu Adamu prezidentūras laikā, ka Adams “neuzņem padomus no neviena”, viņš kļūdījās. Viņa tuvākais uzticamais bija viņa sieva Abigail, uz kuras viņš pilnībā paļāvās ar savu līdzvērtīgi aso intelektu blakus sertificēti ģeniālam vīram. Kā vēsturnieks un grāmatas “Abigail un Džons: laulības portrets” autors Edits Gels apgalvo, “Abigail bija viņa labākais sabiedrotais, un tāpēc, ka viņa bija inteliģenta, labi informēta un pilnībā simpātiska pret viņu, viņa bija aizrāvusies ar viņa politiku. Viņa, iespējams, bija vislabāk informētā un uzticamākā padomdevēja prezidentam līdz 20. gadsimta Eleanorei Rūzveltei.”
Turklāt, kamēr viņas vīrs bija aizgājis izklaidēties pa valsti un pasauli, atstājot viņus šķirtus aptuveni pusi no pirmajiem diviem laulības gadu desmitiem, viņa arī pārvaldīja visas ģimenes lietas no sākuma aptuveni vidusšķiras līdz vēlākai lielai labklājībai dažos diezgan izdomas bagātos veidos, kas patiesībā dažreiz pretrunāja ar vīra vēlmēm, kā mēs redzēsim, bet beigās to darot jebkurā gadījumā un padarot Džonu Adamu par vienu no nedaudzajiem agrīnajiem prezidentiem, kas ne tikai neredzēja gandrīz finansiālu postu dēļ amata rakstura tajos laikos, bet arī nomira salīdzinoši bagāts. Tas bija asas kontrasts tamlīdzīgiem Tomasa Džefersona un Džeimsa Medisona gadījumiem, kas sāka ārkārtīgi bagāti un beidza dzīvi dziļi parādos – Adamu gadījumā viss sasniegts caur Abigail aso prātu investīcijām, ļaujot viņas vīram darboties bez rūpēm par savu finansiālo bāzi un miera priekšplānu.
Atgriežoties pie viņas padoma, nav nejaušība, ka tad, kad Džons Adams beidzot sasniedza prezidenta amatu, viņš izmisumā rakstīja savai toreiz slimajai sievai četrus simtus jūdzes attalumos Kvinsijas rajonos: “Man nekad dzīvē nav vajadzējis tavu padomu un palīdzību…” Un: “Es nevaru izdarīt neko bez tevis… Sabiedriskie jautajumi ir tik kritiski un bīstami, ka visi mūsu domas ir jāpievērš tiem. Es tevi lūdzu, neliec zaudēt ne mirkli laika sagatavojoties naktij… palīdzi man ar saviem padomiem…”
Pirmais sieviete gan prezidenta sieva, gan vēl vēlak prezidenta māte un parasti uzskatama par vienu no labakajam sieviešu intelektiem savos laikos Amerikas Savienotajos Valstis, tik daudz pat ka tai tika dots iesauka “Prezidentes kundze” par ietekmi uz valsts lietam laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma laika posma Abigail Adams ir bieži aizmirstais puse no varas pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâra pâriem un daudziem uzskata par lielako starp maz runatam “Dibinataju matem”, un sieviete naka prezidents Harijs Trumans teiktu: “viņa butu bijusi labaka prezidente neka vinas virs.”
Tad iedziļinamies tajaa vai ne?
Abigail Smita piedzima 1744. gada 22. novembrî Veymutas Ziemeļu draudzes kongregacionàlaja baznica Masačusetà, Viljama un Elizabetes Smitas meita. Viņas tèvs bija izcils lìderis savà kopienà kà kongregacionàlais màcìtajs. Tomèr atškirîbà no dažiem elles uguns un sèrskàbes tipa màcìtàjiem Viljams uzsver morali un sapratni kà galveno reliìgijas pamatu – divas lietas, kas tàpat bùtu Abigail un viņas nakotnes virs Džona pamatprincipi dzìvei.
Kamèr bèrnîbà viòas ìimene patiešàm ìpašumà bija četri vergi, tostarp viens, kas kopis Abigail jaunîbà vardu Fibi, tàpat kà Džons Adams Abigail izaugs nìst vergu iestàdi un palìdzès to iedvest savà velàkajà dèlà Džonà Kvinsi Adamsà, kas vadìs cìòu pret vergturi ASV caur desmitgadèm ilgu darbu Kongresà, visu pamatojot tam ko Abràhams Linkolns un viòa atbalstìtaji beidzot paveiks.
Viòa teiktu par visu šo 1776. gada 31. marta vèstulè savam viram par vergturìbniekiem, starp kuriem bija daudzi dibinataju tetevi: “ka brivibas kaisle nevar but tikpat stipra tiem krutìm kas ir pieradusi atòemt savus lidzcilvekus no tiem…”
1774. gada 22. septembrî viòa vel turpinaja rakstît Džonam: “Es vispatiesak esmu velès ka šeit provincè nebùtu vergu. Man vienmer likàs ka mes paši cìnamies par to ko atòemam melnajiem kas ir tikpat tiesigiem uz brivibu ka mes.”
Viòa vel turpinaja radît dažus pretrunas Filadelfija kad 1797. gadà uzòema sevi nodrošinat ka jauns melnàdainais pusaudzis vardu Džeimss var apmeklèt skolu. Viòa rakstija Džonam tad prezidentam ievèletajam par incidentu 1797. gada 13. februari,
“Man ir bijusi liela izklaidèjošanà ar mazu notikumu kas noticis pašas pedèjas dienas un kas kalpo paradiit cik maz pamatojuma dabà ir tik daudz slavetais brivibas un lidztiesibas princips. Maisters Hìts ir atveris vakara skolu instrukt macibu zèniem… Džeimss velèjas ka vinš var iet. Es teicu vinam doties ar maniem komplimentiemi pie maistra Hìta un pajautat vai vinš vinu uzòems. Vinš to darija un maisters Hìts atbildèja ka vinš to darìs. Atbilstoši Džeimss gaja. Pec apmeram nedelas kaimiòš Faksons ienaca kada vakara un lùdza runat ar mani. Viòa èrrants bija informet mani ka ja Džeimss iet uz skolu tas izjauks skolu jo citi zèni atteicas iet…. Šis kungs Faksons uzbrùk brivibas un lidztiesibas principam uz vieniga pamata uz kura tam butu jadara spèks lidztiesibai tiesibam. Zèns ir brivs cilveks tikpat daudz ka jebkurš no jaunekliem un tikai tapec ka vinam ir melna seja vai vinam ir jadod instrukcijas? Ka vinš var sagatavot sevi iztikai? Vai šis ir kristiga principa dariet citiem ka velaties ka citi dariet jums?”
Atgriežoties pie viòas jaunîbas tàpat ka lielakajai daļai sieviešu savos gados Abigail nebija oficiàli izglitota àrpus tam ko vinai macija lasît un rakstît vinai mâte un ìsu bridi Ričards Krancs kurš velak apprecès Abigail vecako màsu vinus macija. Tas vienkarsi nebija piemerots citadijumà geniali jaunai meitenei kurai tàpat ka nakotnes virs Džons Adams izmisigi alkaja zinašanas un macibu bezgaligi. Lai to panaktu kamèr vinai nebija iespejas iegùt formalu izglîtibu ka vinai viriešu kolègam caur vinai tèvu onkuli un vectèvu kombineto attiecigo bibliotekam vinai bija iespeja studet visadas tèmas ko vinai vectèvs pulkvedis Džons Kvinsi uz kuram nosaukts Kvinsi pilseta veicinaja. Caur muza garumu šodien kad vinai pozicija ka Pirmaja dama ši citadi neformali izglitota persona tiek uzskatita par vienu no visizglitotakajam sievietem kas kadreiz kalpojušas pozicija ar to noradits vinai labi saglabajos vairak neka tùkstoš vestules vinai biezi citetu dazadus literaturas darbus pat bieziak neka vinai virs kurš ari tiek uzskatits par lielako un vislabak lasito pratu savos gados Amerikas Savienotajas Valstis un baudija tas pasu praksi vinai vestules.
Kad attieciba uz to ka paris satikas apmeram 15 gadus vecs 24 gadus vecs zemnieks un advokats Džons Adams naks apmeklèt Smitu majokli ar vinai draugu mineto Ričardu Krancu. Sakauma iespaidi škita nav labi ne tikai atrast visas Smitu meitenes salidzinoši neinteresantas bet ari vinam nepatik vinai tèvs sakuma. Vinš rakstija savà žurnalà,
“Makslinieks Smits dalas nav mazs priesteribas daļas.— Viòš slepj savu bagatibu no sava draudzes ka tie netiktu attureti zinot to no sutisanas vinam davanam.— Viòš runaja loti draudzigi ar cilvekiem viriešiem
