Izraēlas un Palestīnas konflikts

Ilgstošais un bieži asiņainais Izraēlas-Palestīnas konflikts izvērsās par karstā kara situāciju 2023. gada 7. oktobrī, kad militārā palestīniešu grupa Hamas uzsāka nāvējošu uzbrukumu Izraēlai, un Izraēla atbildēja ar bombardēšanu Gazas joslā. Vairāk nekā 20 000 cilvēku, lielākoties palestīniešu, tika nogalināti pirmajos divos kara mēnešos vien. Vardarbību veicina savstarpējas naidīgās attiecības un teritoriālās ambīcijas, kas aizsākās vairāk nekā pirms simts gadiem. Internets ir kļuvis par neoficiālu kara fronti, kurā ir daudz dezinformācijas.

ASV studentu protesti

2024. gada aprīlī ASV koledžu studenti izveidoja pro-Palestīnas nometnes universitāšu teritorijās, lai paustu solidaritāti ar Gazas joslas iedzīvotājiem, ASV tiesībsargājošās iestādes reaģēja, aizturējot vismaz 1000 protestētājus visā valstī. Dažos gadījumos protestētāji apsūdzēja policiju vardarbības izmantošanā – apgalvojumi, kas izraisīja ANO augsta līmeņa vadītāja Volker Türk kritiku.

ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos izteica bažas, ka dažas tiesībsargājošo iestāžu darbības šķiet neproporcionālas to ietekmē.

ASV senatora reakcija

Demokrātiskais ASV senators Džons Fettermens no Pensilvānijas reaģēja uz šo paziņojumu ar tvītu, kurā apgalvoja, ka ANO “nav gatava nosodīt Hamas”, bet gan runā pret policijas darbībām pret pro-Palestīnas protestētājiem. Tvīts ietvēra Reuters ziņu virsrakstu ekrānuzņēmumu: “ANO tiesību aizstāvis satraukts par pro-Palestīnas protestētāju izturēšanos ASV universitātēs”.

ANO augstākās iestādes un Hamas

ANO Ģenerālajai asamblejai, kas ir atbildīga par politikas veidošanu, nav pieņemta formāla rezolūcija, kas nosodītu Hamas. Tomēr atsevišķas ANO Drošības padomes dalībvalstis ir paudušas savus nosodījumus.

2023. gada decembrī ANO Ģenerālajā asamblejā tika pieņemta neoficiāla rezolūcija, kas aicināja uz pamieru Gazas joslā un uzlabotu humanitāro piekļuvi enklāvei. Tomēr priekšlikums skaidri nenosodīja Hamas.

ASV un Austrija katrs izvirzīja neveiksmīgus grozījumus rezolūcijai, kas nosodītu Hamas uzbrukumus. Katrs grozījums netika pieņemts ar nepieciešamo divtrešdaļu balsu vairākumu.

Dažus mēnešus pēc neveiksmīgiem ASV un Austrijas grozījumiem, 2024. gada martā ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, kas pieprasīja nekavējošu pamieru Ramadana laikā, nekavējošu Hamas sagūstīto personu atbrīvošanu un vairāk palīdzības Gazai. Tomēr arī šis lēmums nenosodīja Hamas par uzbrukumu.

Kopumā ANO Drošības padome un Ģenerālajai asamblejai ir daudz dalībvalstu ar atšķirīgu atbalstu formālam Hamas nosodījumam. Tomēr ģenerālsekretārs un cilvēktiesību vadītājs skaidri ir nosodījuši Hamas darbības – kā arī Izraēlas militāro kampaņu, kas pēc ģenerālsekretāra vārdiem ir atnesusi “nemitīgu nāvi un postu” Gazai.

Avoti

• “Aizturēti Kolumbijas Universitātes protestētāji, kad Ņujorkas policija izklīdināja Gazas protestu.” Al Jazeera.
• “ANO tiesību aizstāvis nosoda Izraēlas ‘apdraudējumu’ Gazai, militanto ķīlnieku ņemšanu.” Reuters.
• “ANO Ģenerālajai asamblejai balso par Izraēlas-Hamas pamieru, pret ASV veto.” The New York Times.
• “Gaza: Drošības padome pieņem rezolūciju, kas pieprasa ‘nekavējošu pamieru’ Ramadana laikā.” UN News.
• “ANO Ģenerālajai asamblejai.” Apvienoto Nāciju Organizacija.
• “Izraēla ir atnesusi ‘nemitīgu nāvi un postu’ Gazai: ANO ģenerālsekretārs.” Al Jazeera.
• “UN Women paziņojums par situāciju Izraēlai un Gazai.” UN Women – Headquarters.
• “ASV un Eiropa vada pasaules nosodījumu par Hamas uzbrukumiem Izraēlai.” France 24.
• “ASV pieprasa nosodījumu Hamas ANO sanāksmē, bet Drošības padome neveic nekavējošus pasākumus.” PBS NewsHour.