Kā izvēlēties pareizo dimantu gredzenu
Tātad jūs un jūsu nozīmīgais cits jau kādu laiku satiekaties, un jūs beidzot esat nolēmis uzdot jautājumu. Nu, pirmā lieta, kas jums būs nepieciešama, ir gredzens, vai ne? Vēlams dimanta, un maksājot trīs mēnešu algu ekvivalentu? Galu galā tas ir tradicionāli, vai ne? Nav svarīgi, ka šī tā sauktā “tradīcija” ir mazāk nekā 100 gadus veca, izdomāta dimantu giganta DeBeers 1930. gados, lai pārdotu vairāk pārsteidzoši parastus dimantus – tas jums ir pietiekami labs, damn it! Bet tagad nāk sarežģītā daļa: kādu dimanta griezumu izvēlēties? Ovāls? Bumbieris? Spilvens? Sirds? Princese? Un kāds montējums? Un cik daudz karātu? Un kas vispār ir karāts? Un kāpēc to izmanto gan zelta, gan dārgakmeņu mērīšanai un neko citu? Kā tas radies?
Kas ir karāts?
Sākumā ir jāzina, ka juvelierizstrādājumu tirdzniecībā tiek izmantoti divi dažādi “karāti” – viens ar “c” un otrs ar “k” – lai gan galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs. Karāts ar “c” ir masas mērvienība, ko izmanto dārgakmeņu un pērlīšu mērīšanai, un tas ir ekvivalents 200 miligramiem, 0.00705 standarta vai avoirdupois [“av-wahr-doo-pwah”] unces vai 0.00643 trojas unces. Viens karāts ir sadalāms 100 punktos pa 2 miligramiem katrā. Un, ja jūs brīnāties, kas ir “trojas unce”, tā ir vēl viena masas mērvienība, kas raksturīga dārgmetālu tirdzniecībai, un tā ir ekvivalents 31.103 gramiem. Vienu trojas unci var sadalīt 20 pennyweights, kas savukārt var sadalīt 24 graudos, savukārt 12 trojas unces veido vienu trojas mārciņu. Trojas grauds, kas sākotnēji balstīts uz vidējo miežu grauda svaru, ir identisks avoirdupois graudam un ir ekvivalents 64.799 miligramiem. Tātad viens karāts ir ekvivalents 3.086 graudiem. Vai jūs jau esat apjucis? Nu, būsim pateicīgi par metrisko sistēmu…
Karata izcelsme
Termins “karats” mums nāk no itāļu valodas carato, kas savukārt cēlies no arābu valodas qirat un senajiem grieķiem keráton, kas nozīmē “ceratonijas sēkla”. Ceratonija jeb Ceratonia siliqua ir mūžzaļš koks, kas dzimis Vidusjūras reģionā un ražo garas, cietas brūnas sēklas podus. Grieķi uzskatīja, ka šie podi atgādina kazas ragus jeb keras – tātad nosaukums. Cietie, apaļie sēklas šajos podos ilgu laiku tika uzskatītas par unikāli konsekventiem izmēriem un svaru, tāpēc tūkstošiem gadu tika izmantotas kā standarti zelta un dārgakmeņu svarīšanai. Tomēr mūsdienās ir zināms, ka ceratonijas sēklas masas ziņā atšķiras tikpat daudz kā citas sēklas, skaidrojot, kāpēc lielāko daļu vēstures karata vērtība atšķīrās no reģiona līdz reģionam.
Karats dimantu svarīšanai
Karats kā dimantu svarīšanas vienība Anglijā parādījās pirmo reizi 1570. gados, bet tā precīza definīcija netika standartizēta līdz 1871. gadam, kad Parīzes Juvelieru sindikāta kamera ierosināja fiksētu masu 205 miligrami. Tas tika oficiāli pieņemts 1877. gadā un palika par pasaules standartu līdz 1907. gadam, kad Metriskajā konferencē tika pieņemta jauna definīcija – 200 miligrami. Šī jaunā definīcija tika nekavējoties noteikta obligāta Francijā, bet citur tika pieņemta lēnāk. Tomēr mūsdienās 200 miligramu definīcija tiek pieņemta visā pasaulē. Lielākais jebkad atklātais dārgakmens dimants ir Kulinana dimants, kas atrasts 1905. gadā Premier No.2 raktuvē Kulinanā, Dienvidāfrikas Republikas teritorijas. Sverot veselus 3 106 karatus jeb 621.2 gramus, Kulinana tika dāvināts 1907. gadā Apvienotajam Karalistes karalim Edvardam VII, kurš to sadalīja vairākos mazos dārgakmeņos. Divi no tiem – Kulinana I un Kulinana II – zināmi kā Pirmajai un Otrajai Āfrikas Zvaigznei – ir daļa no Britu kronjuvelieriem, kas montēti Suverēna skeptri ar krustu un Imperiālo valsts kroni attiecīgi. Tikmēr lielakais bez defektiem atrastais un vien gabalaa sagrieztais dimants ir 137.82 karatu jeb 27.56 gramu smagais Paragona dimants, kas iegūts Brazīlijas raktuvēs 1990. gadu beigas un sagriezts un iestatīts Londonas juvelierfirmas Graff Diamonds. Lielakaa dalaa gadījumu dimanta saderinashanas gredzeni parasti ir 1 karats vai mazak, lai gan dimantu cena nav noteikta tikai ar masu; griezums, krasa, skaidribaa un spidums ari ir galvenie faktori.
Zelta karats
Otrais karata veids, bieži rakstīts ar “k” Amerikas Savienotajos Valstis, arī cēlies no ceratonijas sēklas, bet taj viet masas mēra dargmetalu fineness jeb tiritibu – ipashi zeltu, sudrabu un platina. Fineness karati tiek merti un sadaliti 24 dalas, ar 24 karatiem noradot tiri neapstradatu metalu. Tad ja sakaus ejums sastav no 50% zelta un 50% cita metala, tam bus fineness 12 karati. 24 dalu sistema domajama ka celta no solidus – standartizeta zelta moneta ko ieviesa Romas imperators Konstantins 309.gada pirms musu eras. Viens solidus bija ekvivalents 24 siliquae sudraba monetas masai, kuras savukart balstita uz ceratonijas semeņa svaru.
Karatu sajaukšana
Lai vairak sajauktu situaciju, juvelieri ari reizem izmanto sistemu saukt par millesimal fineness – kas vertejot dargmetalu tiritibu pec dala simtos. Saja sistema “devini” biezi tiek izmantoti lai noraditu ipasi augstu tiritibu – ar 900 vai 90% tiritibu but “viens devins labs”, ar 990 but “divi devini labi” un ar 999 but “tris devini labi”. Tiraka zelts kadreiz attiritais bija Australijas Perth Mint ražots 1957.gada un bija sesi devini labi – tas ir 99.9999% tirs – kameras tirakais zelts ko attira musdienas – ko rada Kanadas Karaliskais Mint – ir pieci devini labi. Praktiskiem nolukiem jebkura sakaus ejuma virs 995 fineness tiek uzskatits par butiski tiriem.
Zelta ikdienas lietošana
Ikdienas lietošanai zelts parasti tiek sakaus ejams ar citiem metaliem – ipashi sudrabu – ar 14 un 18 karatu zeltu visbiezak izmantotam juvelierizstradajumos. Citi metali ari var but sakaus ejami ar zeltu lai raditu dazadas krasu efektus.
