Kas ir Spartas kareivis?

Kad mēs domājam par Spartu, pirmais, kas nāk prātā, ir Spartas kareivis. Atšķirībā no citiem vēsturiskajiem kareivju tautām, piemēram, samurajiem, Spartas kareivji bija ļoti tuvu mūsu iztēlē radītajam priekšstatam par viņiem. Viņi bija vīrišķīgi kareivji, kas bija ļoti muskuļoti, cīnījās, valkājot sarkanus plīvurus un turējot lielus vairogus. Viņi bija Sparta seja, līdz brīdim, kad mēs bieži neapzināmies, ka Sparta nav valsts, bet Lakedemonijas reģiona galvaspilsēta un vienīgā pilsēta, kurā kareivjiem bija atļauts dzīvot, tāpēc viņus apraksta kā spartiešus. Mūsdienās spartieši tiek atcerēti kā sabiedrība, kas pilnībā orientēta uz karu un cīņu, bet cik precīzi tas ir? Vai tas patiešām ir Sparta? Un kā kļūt par Spartas kareivi?

Kā minēts, Sparta nav reģiona nosaukums, tas ir tikai centrālās pilsētas nosaukums. Reģions tika saukts par Lakedemoniju Grieķijas Peloponesa pussalā. Nav pārsteidzoši, ka mēs zinām spartiešus pēc viņu centrālās pilsētas nosaukuma. Senie grieķi politiski organizējās pilsētvalstīs jeb Polis. Domājiet par atēniešiem, tebāniešiem vai citiem labi zināmiem seno grieķu tautām. Mēs parasti atsaucamies uz viņiem pēc viņu Polis nosaukuma, pat ja viņi dzīvoja pilsētvalsts apkārtnes reģionos. Tas, kas padara spartiešus īpašus, ne tikai mūsu mūsdienu acīs, bet arī viņu laikabiedru seno grieķu acīs, ir tas, ka viņiem bija ļoti atšķirīga sabiedrība no citiem grieķiem. Neskatoties uz to, ka Sparta kontrolēja visu Lakedemonijas reģionu un dažreiz pat tālāk, pilsoņi varēja nākt tikai no Sparta pilsētas un tikai tur dzīvot savā īpašajā sabiedrībā. Spartieši devās vairākos koloniālajos gājienos, lai sagrābtu kaimiņu zemes un sauca savu politiskās kontroles teritoriju par Lakoniju. Pilsoņi sevi sauca par spartiešiem, ārzemnieki spartiešus sauca par Lakedemoniešiem pēc reģiona nosaukuma, bet mēs varētu viņus redzēt arī sauktus par Lakoniešiem pēc politiskās teritorijas, ko viņi kontrolēja.

Kas bija Spartas kareivji?

Spartas pilsoņi bija tie, kas ne tikai dzīvoja Sparta pilsētā, bet piederēja valdošajai klasei. Tie bija spartieši, ko jūs redzējāt filmās kā “300”. Viņi sevi uzskata par Hērakla un doriešu pēctečiem, kas apmetušies Lakedemonijas reģionā. Kā ārējs spēks viņi valdīja pār vietējo iedzīvotāju otrās klases pilsoņiem vai vergiem. Šo cilvēku klasi pazina kā Spartiešus.

Kas ir pārējie Lakedemonieši un vai viņi cīnījās?

Lakedemonijā bija daudzas cilvēku klases, bet trīs izteiktākās bija: Spartieši, Apdzīvotie-Apkārt un Heloti. Apdzīvotie-Apkārt un Heloti, iespējams, bija Lakedemonijas sākotnējie iedzīvotāji, bet mums nav tik daudz zināms par viņiem kā par Spartiešiem. Apdzīvotie-Apkārt ir parastie ikdienas brīvie Lakedemonijas iedzīvotāji. Viņi dzīvoja līdzīgu dzīvi kā lielākajai daļai grieķu tajā laikā, neprasot dzīvot Spartiešu kareivju dzīvesveidu un nedzīvojot kā vergi. Viņi parasti bija tirgotāji, ražotāji, mākslinieki, bet arī uzvilka savus kareivju tērpus un sekoja Spartiešiem cīņā pēc valsts pavēles. Izraidītais karalis Damaratos brīdināja Persijas Kserksu par Apdzīvoto-Apkārt nepieciešamību Spartas sabiedrībā un viņu drosmi cīņā. Laika gaitā Spartieši aizvien vairāk paļaujās uz Apdzīvotajiem-Apkārt cīņai līdz brīdim, kad viņi sasniedza skaitlisku pārsvaru pār Spartiešiem armijās. Tomēr mums nav zināms, kā Apdzīvotie-Apkārt kļuva par kareivjiem.

Kas ir Heloti?

Heloti bija vergu veids, kas veidoja lielāko daļu Lakedemonijas iedzīvotāju. Citu klasi atceramies galvenokort dēļ intensīvajiem šķiru atšķirībamiem starp viņiem un Spartiešiem. Ar šķiru atšķirībamiem es domaju to, ka Spartieši bija pazīstami ar to, ka viņi izmantoja un nogalinaja Helotus veidus, kas bieži šokēja citus vergturētajus grieķus līdz brīdim, kad spartieši vienmēr baidijas no iejaukšanás no savu konkurentu puses atbalstot Helotus. Attiecibá uz to ko šie vergi daríja Heloti atbalstija savus saimniekus gájienos un cínijás frontes línijás. Ja jums ir zináms tikai Sparta no filmas “300”, tad jums jábút zináms ka šajá gájiená bija Heloti un ka viņi skaitliski párspéja savus 300 Spartiešu saimniekus. Spartieši vienmér uzraudzíja savus Helotus gájienos pat mainot nometnes formácijas táká tás bútu iekšpusé nevis árpuse dél pagátnes sacelšanás kas satricinája Lakoniju; viņi nekad nepagrieza muguru savíem kareivju vergiem.

Ko més zinám par Spartiešu audzinášanu?

No visám klasém més vislabák zinám par Spartiešu kareivju audzinášanu. Spartieši smagi paļaujás uz Apdzívotajiem-Apkárt un Helotiem savam kareivju dzívesveidam. Heloti veica smago darbu Lakedemonijas sabiedríbá un Apdzívotie-Apkárt rúpéjás par valsti árpus Spartiešu lomám ká kareivjiem aizstávjiem un lémumu pieńéméjiem. Tas pats izraidítáis karalis Damartos atzina tik daudz karalim Kserksam. Atbrívoti no ikdienas darba nodarbíbám lauksaimniecíbá un administrácijá Spartiešu pilsońi varéja koncentréties uz savu apmacíbu.

Ká notiek Spartiešu izglítíba?

Spartiešu izglítíba tiek uzskatíta par tríspadsmit gadu procesu kas sadalíts trís dalás. Spartieša izglítíba ir kopéjas púles rezultáts kurá iesaistíta valsts. Ir nepieciesams vesels ciems lai audzinátu bérnu un Sparta šajá gadíjumá tas ciems bez žélastíbas sita bérnus lídzu pieaugumam. Pirmá formálás izglítíbas fáze sákás ap septitá dzímšanas gadadienu kad zénus pievieno zénu grupám ko sauc par ganám vadítám ar ganekli. Ja piekritúsais ganeklis nav klát jebkurš Spartiešu pilsonis var pavélet ganai ja tas ir nepieciesams. Spartieši uzskatíja ka ir svarígi sekot noteikumiem un ganeklus parasti pavada ar knutiem bruńoti cilvéki kas sita zénus par jebkuru párkápumu. Turklát ja jús esat sitis ká Spartiešu bérns jús varat sagaidít ka júsu tévs turpinás ar nūju kad jús atgriezísities majás.

Ko daríja meitenes?

Ir jábút pieminétam ka meitenes arí piedzívoja fizisku izglítíbu. Atškiríbá no citiem grieķiem kas tendéti smagi škir dzimumus un tur meitenes majás Spartan meitenes piedzívoja izglítíbu kas lika vínas fiziski lídztiesiskas zéniem vismaz attiecibá uz to attiecígajam spékam. Spartan meitenes cínijás un sacentás ar zéniem skriešaná.

Ko daríja pieaugušie?

Spartiešu vîrieši tika organizéti sociálás grupás kas éda kopá édamzálé. Šo grupu sauca vai nu par vîriešu klubu vai draudzíbas klubu atkaríbá no laika perioda. Spartieši éda grupás pa piecpadsmit cilvékiem un deva édienu mess no savám ípašumám.

Ko daríja jaunekli?

20 gadu vecumá Spartieši ienák nákamajá izglítíbas fázé ká jaunekli. Vińi var tagad pievienoties klubam bet joprojám tiek piespiesti gulét kopígás kazarmás nevis savás majás.

Ko daríja pilngadígie?

Tiklídž ká Spartieši sasniedz 30 gadus vecumu vińu izglítíba tiek uzskatíta par pilnigu un vińi ir pilntiesígí pilsońi.

Papildfakts:

Pirms párceļas uz nákamo dzívés posmu zéni parasti atrada mílestibu 12 gadu vecumá.