Kas ir pirmā zināmā reliģija?
Ja jūs jebkad esat brīnījušies, kas ir pirmā zināmā reliģija, tad šeit ir atbilde.
Sākumā, saskaņā ar antropologiem Hervey C. People un Frank W. Marlowe, reliģiju var plaši definēt kā “ticību un uzvedības kopumu, kas balstīts uz kopīgu pasaules uzskatu, kas atdala svēto jeb pārdabisko no profānā.”
Ar šo plašo interpretāciju prātā, iespējamas, lai gan ne galīgas, agrīnās reliģijas liecības var atrast, atpakaļskaitot simts piecdesmit tūkstošus gadu ar senajiem neandertāliešiem, kuri apglabāja savus mirušos. Šie agrīnie vēstures cilvēki arī veica zīmējumus uz kauliem un apglabāja dārglietas ar ķermeņiem, piemēram, spalvas, dzīvnieku nagus, gliemežvāku pērlītes un pigmentus. Sarkano okru, dabisku māla zemes pigmentu, arī bieži atrada uz ķermeņiem un kapos šajās senajās apbedījumu vietās. Turklāt ķermeņa pienācīga apbedīšana tika uzskatīta par cieņas izrādīšanu reiz dzīvojušai būtnei pēc viņu aiziešanas, kā norādīts arheologa Paula Pettitta grāmatā “Paleolīta izcelsmes apbedījumi”, šie apbedījumi un tas, ko mēs atradām tajos, ir agrākā norāde, ka mūsu radinieki neandertālieši varētu ticēt pēcdzīvei vai vismaz kaut kādam garīgumam, kas paliek cilvēkā pēc viņu nāves. Tomēr, lai gan šie atradumi varētu būt pamats tam, kas galu galā kļūtu par mūsdienu reliģiju, par šiem rituāliem un ticībām nav zināms pietiekami daudz, lai šai reliģijai vai reliģijām dotu pareizu nosaukumu, un to varētu grūti saukt par strukturētu ticības sistēmu. Vai vismaz mēs nevaram to teikt, balstoties uz saglabātajiem datiem.
Pārietot uz dažiem desmitiem tūkstošu gadu vēlāk, Kembridžas Universitātes komanda, ieskaitot iepriekš minētos antropologus Frank Marlowe un Hervey Peoples, kā arī zooloģi Pavel Duda, veicot pētījumus par kultūras evolūciju cilvēces vidū, savā rakstā “Mednieku- savācēju un reliģijas izcelsme”, publicēts Nacionālajā medicīnas bibliotēkā 2016. gadā, konstatēja augstu varbūtību, ka visi mednieku-savācēju sabiedrības piekrita animismam jeb ticībai, ka augiem, dzīvniekiem vai nedzīvajiem objektiem ir dvēseles vai garīgās identitātes. Viņi arī atklāja, ka aptuveni 80% mednieku-savācēju sabiedrību ticēja pēcdzīvei, kamēr senču pielūgšana un ticība kaut kādam augstākajam Dievam bija atrodama aptuveni 60% visu mednieku-savācēju sabiedrību. No animisma izveidojās ticība pēcdzīvei un pēc tam šamanisms un senču pielūgšana.
Tas tika uzskatīts par reliģiju plašajā vārda nozīmē, lai gan tas nebija līdzīgs tam, ko daudzi mūsdienās domā par stingru filozofisku doktrīnu ticības pamatā. Tad kā mēs nonācām no tā līdz daudz rafinētajai reliģijai, ko mums ir šodien? Un kas bija pirmie no šiem mūsdienu reliģijas veidiem?
Kas attiecas uz iepriekšminēto jautājumu, paskatīsimies uz šamanismu – ticības sistēmu, kas radusies no animisma un bija iespējams nākamais posms reliģijas evolūcijā.
Šamanisms ir pamatots uz ticību, ka šamaņi jeb cilvēki ar garīgu saikni ar citu pasauli var dziedināt slimos un mirstošos, pavadīt dvēseles aizsaulē un sazināties ar gariem. Tas ir arī pirmais spilgtais norādījums antropologiem par cilvēku ticību pēcdzīvei, kas ir liels pamats daudzām mūsdienu reliģijām. Nav vispasaules pieņemtas definīcijas šamanismam, bet ticības sistēma ir centrēta ap šamaņa jeb starpnieka ideju sabiedrībā. Rituali un prakses, kas balstītas uz šamanismu, izmanto garus dabā, lai aizvestu šamani uz paceltu realitātes stāvokli. Termins “šamanisms” radies Sibīrijā un daudzi zinātnieki pat apgalvo, ka Sibīrijas praktizētajai ticībai var patiesi pieskaitīt “šamanismu”. Tomēr tāpat kā daudzas citas reliģijas ar laiku šamanisms attīstījies daudzviet pasaulē.
Attiecībā uz nākamo posmu apmēram starp 10 000 P.M.Ē. un 5000 P.M.Ē. sāka veidoties skaidrākas atšķirības dažos ticības aspektos un lietas noteikti tika virzītas uz priekšu reliģijas evolūcijas frontē.
Vairums vēsturnieku piekrīt, ka senais Mesopotamijas reģions Sumerija var tikt klasificēts kā viena no vecākajiem civilizacijas pieminekļiem pasaulē un tieši tur mēs varam atrast strukturētus ticamprasmes veidojumus. Sumerieši dzīvoja mūsdienu Irakas un Irānas teritorijas un apmetušies šajos apvidos ap 5000 P.M.Ē., veidojot to, ko mūsdien mēs zinam kā vienas no vecakajam pilsētam pasaulē. Viņi galvenokart sekoja ticibai ka pastav daudzi dievi cilveka formos. Šo ticibas sistemu pazist kaa antropomorfisko politeismu.
Turpinot vairakus tukstošus gadus vairakas kulturas un kopienas bija pieņemušas formali ticibas un pielugsmes sistemu.
Piemeram Afrika dominetaja ticiba bija viena augstaka butne. Bantu mitologija ari izcelas no animisma kas parada regiona tagadeja Nigerija 3000 P.M.E. un izplatijas visa kontinenta.
Paraleli hinduismam radas džainisms, kura saknes patiesiba var but vecakas par hinduismu.
Tad kas bija pirma patiesa reliģija par kuru mums ir saglabajušies pieradijumi? Ja jūsu definicija ir ļoti plaša tad animisma formas bet mums nav daudz datu lai to specificeetu. Un balstoties uz religijas evoluciju no turienes tas var but vai nebut tas ko daudzi sauktu par patiesu religiju musdienu izpratne. Un beidzot mes nonakam pie nakama religijas evolucijas posma kas acimredzot tika virzits ar judaisma palidzibu un ta sekotaju kristietibu.
Kopumaa sakot par vispopularakajam musdienu religijam Hinduismam kameras atskirigs religijas stils neka judaisms un kristietiba joprojam plaukst dazadas formas un var but ka tas ir vecaks par judaisma agrakajam formam.
Beigas dots neskaidribu definicija ka ari datuma neskaidribas augstakminetaja lieta ir rets gadijums kur lai gan mes ceram ka esam labi apkopojuši galvenos elementus potencialajam pirmajam religijam teikt noteikti X vai Y bija pirmais ir vel joprojam apspriežams.
Ko tu doma? Atstaj komentaru zemak un dari mums zinamu.