Kanādas Džastins Trudo ieviesa likumu, lai ieslodzītu ikvienu, kurš jebkad publicējis naida runu?
Ko mēs zinām par likumprojektu?
Kanādas valdošā Liberālā partija 2024. gada 26. februārī atklāja ierosināto likumprojektu, ko sauc par Bill C-63.
Valdības mediju paziņojumā teikts, ka likumprojekts izveidotu tiešsaistes kaitējuma aktu, kas “uzliktu sociālo mediju platformām atbildību par kaitīga satura risināšanu savās platformās un drošākas tiešsaistes vides radīšanu, kas aizsargātu visus cilvēkus Kanādā, īpaši bērnus … un labāk aizsargātu visus Kanādā no tiešsaistes naida.”
Ierosinājumi konkrēti mērķē uz septiņiem kaitīga satura veidiem:
- Saturs, kas seksuāli izmanto bērnu vai atkārtoti viktimizē upuri.
- Intīms saturs, kas izplatīts bez piekrišanas.
- Saturs, kas izmanto bērnu apbēdināšanai.
- Saturs, kas mudina bērnu nodarīt sev pāri.
- Saturs, kas veicina naidu.
- Saturs, kas aicina uz vardarbību.
- Saturs, kas aicina uz vardarbīgu ekstrēmismu vai terorismu.
Saskaņā ar aktu sociālo mediju uzņēmumiem būtu jāievēro trīs pienākumi: rīkoties atbildīgi, aizsargāt bērnus un padarīt noteiktu saturu nepieejamu – piemēram, saturu, kas seksuāli izmanto bērnu vai atkārtoti viktimizē upuri, vai intīmus attēlus, kas publicēti bez piekrišanas.
Likumprojekts arī paredzētu izveidot Digitālās drošības komisiju, kas uzraudzītu un īstenotu jaunos noteikumus par naida runu un bērnu aizsardzību, kā arī digitālās drošības ombudu, kurš “kalpotu kā resurss un aizstāvis lietotājiem un upuriem”. Abiem palīdzētu Digitālās drošības birojs.
Svarīgi, ka mediju paziņojumā parādīts, ka likumu īstenotu komisija, nevis policija.
Turklāt Bill C-63 – kas rakstīšanas brīdī vēl nebija juridiski spēkā, jo vēl nebija saņēmis karalisku apstiprinājumu, monarha formālu likumdošanas apstiprinājumu – ierosināja grozījumus Kanādas Kriminālkodeksā un Kanādas Cilvēktiesību aktā, kas “labāk cīnītos pret naida runu un naida noziegumiem, nodrošinot labākus risinājumus upuriem un saistot atbildību ar indivīdiem par izplatīto naidu.”
Tas arī palielinātu maksimālos sodus par nelikumīgu naida runu un ļautu kanādiešiem ziņot par šādiem incidentiem cilvēktiesību tribunālam. Ja tas būtu veiksmīgs, upuri varētu saņemt kompensāciju līdz 20 000 CA$, un varētu tikt piemēroti sodi līdz 50 000 CA$.
Kas likumprojektā nav skaidrs?
Snopes neatrada nekādus pierādījumus Bill C-63, kas atbalstītu apgalvojumu, ka policijai būtu tiesības arestēt kādu, ja viņi atrastu, ka persona ir publicējusi naida runu tiešsaistē pirms likumprojekta īstenošanas.
Taču teksts 41. sadaļā likumprojektam, kur bija uzskaitīti ierosinātie grozījumi CHRA, bija nedaudz neskaidrs. Tajā teikts, ka ja persona vai panelis, kas veic Digitālās drošības komisijas izmeklēšanu par diskriminējošu praksi, piemēram, naida runu, atbalsta sūdzību, viņi varētu pavēlēt apsūdzētajam maksāt sodu līdz 50 000 CA$ valdībai, ja loceklis vai panelis uzskata to par piemērotu ņemot vērā:
- Diskriminējošas prakses raksturu, apstākļus, apjomu un smagumu.
- Minētās personas gribasspēku vai nodomu.
- Jebkuras iepriekšējas diskriminējošas prakses, kurās apsūdzētais ir piedalījies.
- Apsūdzētā spēju maksāt sodu.
Ierosinātais likumprojekts nedefinēja, vai “iepriekšējas diskriminējošas prakses” ietvertu pārkāpumus, kas notikuši pirms likumprojekta īstenošanas. Tomēr klauzula par “iepriekšējām diskriminējošajam praksēm” šķita būtiska tikai tad, ja pret kādu tika iesniegta jauna sūdzība.
Snopes sazinājies ar Kanadas valdibu lai skaidrotu šo un daudzus citus jautajumus saistibas ar likumprojektu un atjaunosim šo rakstu ja mums tiks sniegta atbilde.
Cits faktu pārbaudes resurss arī risinaja apgalvojumus par retroaktivo sodiem par naida runu un konstatēja ka uzsvars ir uz pastavigu naida runu.
Bill C-63 pilniba pieejams zemak:
Vispareja Kanadas likuma noteikums ir ka statuti netiek interpreteti ka tiem ir retroaktiva iedarbiba ja šada interpretacija nav skaidri vai nepieciesami nepieciesama sakara ar likuma valodu. 2. dala Bill C-63 ierosina dažus grozijumus Kriminalkodeksa attieciba uz naida noziegumiem bet nekas neliecina ka šie grozijumi butu ar retroaktivo iedarbibu. Tacu McNicoll skaidroja ka cita dala likumprojekta grozitu Kanadas Cilvektiesibu aktu talak attieciba uz to ka tiešsaistes komuniceta naida runa tiktu uztverta ka “diskriminejoša”. Viņa teica ka teksts 3. dala 34. sadaļa “nav skaidrs”. To var interpretet ka tas nozime retroaktivo iedarbibu lai gan tas nav skaidri minets. Jebkuraa gadijumaa ši sadaļa neattiecas uz kriminalprocesiem bet cilvektiesibu likumdošanu. McNicoll nosledza sakot ka CCLA neuzskata ka grozijumi ko apsver likumprojekta butu jaienes retroaktivi ja tam tiks pieškirts karaliskais apstiprinajums.