Kurts Vonēguts reiz stāstīja stāstu par to, kā viņš pērk vienu aploksni katru reizi?
Grāmatas Izklaide Kurts Vonneguts

Kurts Vonēguts reiz stāstīja stāstu par to, kā viņš pērk vienu aploksni katru reizi?

Kurta Vonēguta stāsts par aploksnes pirkšanu

2024. gada 20. aprīlī Facebook profils ar nosaukumu Classic Throwback publicēja attēlu ar rakstnieku Kurtu Vonēgutu un citātu par aploksnes pirkšanu. Stāsts ierakstā bija nosaukts “Kurts Vonēguts stāsta savai sievai, ka viņš dodas pirkt aploksni.”

Ierakstā teikts, ka Vonēguts reiz stāstīja par to, kā viņam patika doma doties ārā un pirkt vienu aploksni katru reizi, sakot, ka cilvēki ir “dejojoši dzīvnieki”. Rakstot šo tekstu 25. aprīlī, ieraksts bija saņēmis vairāk nekā 253 000 patikšņu un 87 000 kopīgošanu.

Patiesība ir tāda, ka šis citāts tiešām bija īsts un pareizi piedēvēts Vonēgutam.

Citāts, kas redzams Facebook ierakstā, nāca no PBS intervijas ar žurnālistu Deividu Brankacio. Mūsu informācijas avots par šo informāciju ir CBS News raksts, kas publicēts tieši pēc Vonēguta nāves 2007. gadā. Intervija notika pirms 2005. gada 17. oktobra raksta publicēšanas no The Bellingham Herald, kurā tika izdrukāts tas pats teksts, kas redzams Facebook ierakstā.

CBS News rakstā iekļauta šāda transkripcija no PBS intervijas:

DEIVIDS BRANKACIO: Ir mazs salds moments, man jāsaka, ļoti intensīvajā grāmatā – jūsu jaunākajā – kur jūs dodaties ārā pa durvīm un jūsu sieva jautā, ko jūs darat? Es domāju, ka jūs sakāt – es eju pirkt aploksni.

KURTS VONĒGUTS: Jā.

DEIVIDS BRANKACIO: Kas notiek tālāk?

KURTS VONĒGUTS: Ak, viņa saka, nu, tu neesi nabags vīrs. Zini, kāpēc tu neiet tiešsaistē un nepērc simts aploksnes un neliec tās skapī? Un es izliekos, ka nedzirdu viņu. Un eju pirkt aploksni, jo man būs lieliska laika pavadīšana procesā, kad pirkšu vienu aploksni.

Es satieku daudz cilvēku. Un redzu dažas lieliskas izskatīgas dāmas. Un garām brauc ugunsdzēsēju mašīna. Un es viņiem dodu “thumbs up”. Un jautāju sievietei, kāda šķirne ir viņas sunim. Un es nezinu…

Un, protams, datori mūs atņems no tā. Un ko datoru cilvēki nesaprot vai viņiem nav svarīgi, ir tas, ka mēs esam dejojoši dzīvnieki. Mums patīk kustēties apkārt. Un mums vispār vairs nav paredzēts dejot.

Brankacio atsauce uz Vonēguta “jaunāko” grāmatu bija 2005. gada izdevums “A Man Without a Country”. Aploksnes stāsts parādās sestajā nodaļā ar nosaukumu “Mani ir saukuši par luditu”.

“Mēs esam šeit uz Zemes, lai fartotu apkārt”

2004. gada 4. februārī Vonēguts stāstīja garu aploksnes stāsta versiju auditorijai lekcijas laikā Case Western Reserve Universitātē. Stāsts sākas 20:34 minūtē YouTube video, ko publicējusi universitāte:

Lekcijas laikā Vonēguts izteica joku par savu nepatiku pret rakstāmmašīnu krišanu un datoru pieaugumu, tostarp izteica kritiku pret Apple un Microsoft:

Es jums saku, man pašam ir bijusi šausmīga pieredze. Vairs nav tādas lietas kā rakstāmmašīna. Un tas ir tāpat kā ja viņi man atņemtu vijoli, ziniet, un es būtu bijis labs vijolnieks.

Bet es atceros senos laikos, kad man bija izvēle starp rakstāmmašīnu vai datoru. Tagad man ir Apple, ko es izmantoju tikai kā teksta procesoru. Tas dažreiz mēģina ar mani runāt un es vienkārši saku tam doties veikt gaisa mīlēšanos ar caurumu ritošajam pīrāgam.

Brīdi vēlāk viņš izteica acīmredzamu atsauci uz bijušo Microsoft vadītāju Bill Gates un sāka stāstu par aploksni:

Tad es ņemu šos nekoptos lapas divus stāvus uz leju līdz pirmajam stāvam, kur strādā mana sieva. Un es dejoju ceļam lejup. Tas ir ļoti labs vingrinājums. Un ziniet ko, Microsoft, kā sauc to puisi, kas to vada, bagātāko cilvēku pasaulē? Jebkurš gadījumā viņš šķiet nesaprot, ka mēs esam dejojoši dzīvnieki.

Jebkurš gadījumā es dejoju pa priekšnamdurvju pakāpieniem un daru diezgan labas lietas, ja drīkstu tā teikt. Un mana sieva dzird mani iet gar viņas darba vietu tur un viņa saka: “Kur tu ej?” Un viņas mīļākais lasījums bērnībā bija “Nensija Drūva, meitene detektīve”. Tad es saku: “Es eju pirkt aploksni.” Un viņa saka: “Viena aploksne? Kāpēc tu nepērc simts aploksnes un neliec tās skapī tur augšpusē pie tevis?” Un es izliekos, ka neesmu dzirdējis viņu.

Vonēguts turpināja stāstīt detalizētu savas versijas stāstu auditorijai, vēlāk to beidzot ar atsauci uz rindkopu, kas arī parādījusies viņa 2005. gada grāmatā: “Un ļaujiet man jums pateikt, mēs esam šeit uz Zemes, lai fartotu apkārt, un neļaujiet nevienam jums jebkad teikt citādi.”