Apstiprinājums:

2024. gada 8. maijā policists vārdā Braiens Deividsons atbrīvoja māti no atbildības ceļu satiksmes pārkāpuma laikā, līdz mazā meitene aizmugurējā sēdeklī izteica divus vārdus.

Stāsts par policistu un māti:

2024. gada 8. maijā sociālajos tīklos Facebook un Instagram parādījās baumas, ka policists, veicot ceļu satiksmes pārbaudi, sastapās ar neparastu situāciju. Reklāmas teica: “Policists atbrīvo māti no atbildības, līdz mazā meitene aizmugurējā sēdeklī izsaka divus vārdus.”

Reklāmas aicināja lietotājus, kas uz tām noklikšķināja, apmeklēt ārkārtīgi garu rakstu vietnē theparentingspot.com ar virsrakstu “Policists aptur ātruma pārkāpēju, tad mazā meitene aizmugurējā sēdeklī saka divus vārdus, kas viņu sastindzina.”

Taču šī bauma – kas izplatījās iepriekšējos mēnešos citos Facebook ierakstos – bija izdomājums. Stāstam trūka galveno identificējošo detaļu, tostarp datumu un atrašanās vietu, kā arī vairumam aprakstīto personu vārdu un uzvārdu. Turklāt stāsts sākas un beidzas ar brīdinājumiem ļoti mazos burtos, ka rakstnieks radījis šo stāstu “izklaides” nolūkiem. Iespējams, ka stāsta autors izmantoja mākslīgā intelekta rīku, lai to uzrakstītu.

Policists Braiens Deividsons atradās novietots pie vientuļa šosejas malas, kluss vērotājs transportlīdzekļiem, kas garām brauca.

Ar karstu kafijas krūzi rokā viņš gaidīja parastu dienu, ievērojot ceļu satiksmes noteikumus.

Saule bija zema pie horizonta, metot garas ēnas pāri tukšajam ceļam, kamēr Deividsons iegrima savu pienākumu ritmā.

Kad minūtes ritēja, mierīgo ainu pārtrauca tuvojošās automašīnas rūkoņa.

Transportlīdzeklis viņam garām pabrauca ar biedējošu ātrumu, atstājot Deividsonam neizvēli kā reaģēt.

Adrenalīns plūda caur viņa vēnām, kad viņš ātri manevrēja savu patruļauto ar mirgojošajiem gaismas signāliem, lai vajātu bezatbildīgo vadītāju un atjaunotu kārtību uz šosejas.

Stāsta turpinājumā policija izmanto naglu joslu, lai apturētu automašīnu. Policists vārdā Braiens Deividsons pieiet pie automašīnas un redz mazu meiteni aizmugurējā sēdeklī, kas izlec no transportlīdzekļa un saka divus vārdus: “Palīdzi man.” Stāsts beidzas ar to, ka māte “bijusi zaudējusi aizbildnību pār savu meitu un centusies ar viņu aizbēgt.” Notiek tiesas process un žūrija attaisno māti no nepareizas rīcības. Tad, ar sižeta pavērsienu, liecinieks sniedz papildu informāciju par mātes pagātni, kas noved pie sprieduma pārvērtēšanas. Stāsts beidzas ar to, ka mazā meitene ir labi aprūpēta pie sava tēva un vecvecākiem.

Šis stāsts ir piemērs emocionāli pieskaņotam izdomātam stāstam – termins, ko definē kā “stāsti, kas bieži tiek sūtīti pa e-pastu un kuriem vajadzētu būt patiesiem un pacilinošiem, bet kuri bieži ir izdomāti un sentimentāli.”

Atsevišķi no šī dramatizētajiem izdomajumiem, pastāv patiesi stāsti par policistiem, kas aptur transportlīdzekļus un atrod vecāku pie stūres, kurš iepriekš zaudējis aizbildnību pār bērnu, kas sēdēja viņa aizmugurējā sēdeklī. Piemēram, 2018. gadā KFSN Fresno ziņoja par tamlīdzīgu gadījumu Kalifornijas štatā ar virsrakstu “CHP policisti glābj 2 gadus vecu bērnu pēc tam, kad māte viņu nolaupa Modesto.”