Fona informācija

Cilvēki, kas paredz pasaules galu, parasti to dara bez zinātniskiem pierādījumiem, kas to atbalstītu. Tāpēc, kad 1960. gados dzīvnieku uzvedības pētnieks veica eksperimentus, kas aprakstīja “utopiskas” grauzēju sabiedrības, kas iznīcināja pašas sevi, gan zinātnieki, gan plašāka sabiedrība pievērsa tam uzmanību. Šī uzmanība nekad pilnībā nepazuda.

Kopš sākotnējā “Visuma 25” grauzēju utopijas eksperimenta norises daudzi cilvēki ir apsprieduši pētījumu un tā secinājumus, daži no tiem pat norādot, ka tas varētu būt apokaliptisks paredzējums cilvēces nākotnei. Stāsts ik pa laikam parādās tiešsaistē, un daudzi lasītāji pēdējo gadu laikā ir rakstījuši mums e-pastus, vaicājot par slaveno grauzēju utopijas eksperimentu.

Eksperimenti

Calhoun publicēja savu agrīno eksperimentu rezultātus 1962. gada februāra izdevumā “Scientific American” ar nosaukumu “Populācijas blīvums un sociālā patoloģija”, izveidojot terminu “uzvedības avots”, lai aprakstītu visblīvāk apdzīvotās vietas, kur novēroja vislielāko pret sociālo uzvedību. 1960. gados, politiskās diskusijas par tā saukto “sociālo degradāciju” Amerikas pilsētās augstumos, pētījums bija dabiska diskusijas tēma. Tikmēr Calhoun turpināja savu darbu.

Tagad mēs nonākam pie 25. šī pētījuma versijas, ko Calhoun veica, un tā, par kuru viņš kļuva vislabāk pazīstams: Visums 25. Tas bija vienīgais Calhouna biotops, kas tika pilnībā pētīts no sākuma līdz beigām. Visumā 25 bija ievietoti peles nevis žurkas, bet lielākoties viss pārējais palika nemainīgs. Peles bija nodrošinātas ar visu nepieciešamo izdzīvošanai un bija ierobežotas tikai ar vietu.

Calhoun konstruēja kvadrātveida kasti ar 54 collu garu malu. Viņš iebūvēja ligzdošanas kastes, ūdens pudelītes un barības traukus sienās, katrā Visuma pusē ar 64 dažādām ligzdošanas kastēm dažādos augstumos, 16 ūdens pudelēm un četriem barības traukiem. Visas “komunālās” iekārtas bija pieejamas caur tīkla tuneļiem, kas veda no grīdas līdz sienas malai.

Calhoun publicēja Visuma 25 rezultātus 1973. gadā rakstā “Nāve kvadrātmetrā: straujais augšanas un peles populācijas iznīkšanas process”. Viņš sadalīja sabiedrības attīstību un sabrukumu četrās fāzēs:

• Fāze A, kas ilga pirmos 104 dienas, bija pielāgošanās fāze ar “ievērojamu sociālo nemieru” starp astoņiem sākotnējiem grauzējiem, kas tika ievietoti biotopā. Fāze A beidzās, kad peles laida pasaulē pirmos pēcnācējus.
• Fase B, ko Calhoun nosauca par resursu izmantošanas fāzi, ilga no 105. līdz 315. dienai. Šajā fāzē populācija strauji pieauga, sasniedzot vairāk nekā 600 peles pirms augšanas sāka palēnināties. Sākās arī sociālais stratifikums, dažas peļu grupas dzīvoja noteiktos apgabalos un pašizolējās savos neatkarīgajos grupējumos.
• Fase C, ko sauc par stagnacijas fazi, ilga no 316. līdz 560. dienai. Tēviņi peles, kuri nespēja atrast vietu esošajai sociālajai struktūrai, sāka atsvešināties no sabiedrības, vardarbīgi uzbrūkot viens otram. Viņu mātītes atkāpjas uz augstajiem kastiem, arī izolējot sevi. Sociāli dominējošie tēviņi zaudēja kontroli pār savu teritoriju, atstājot mātes agresīvi aizstāvot savus jaunos, dažreiz pat tos atstumjot. “Praktiski sabiedrisko organizāciju var uzskatīt par beigtu līdz Fazes C beigam,” rakstīja Calhoun.
• Fase D bija nāves faze. Nāves rata apsteidza dzimstības rata, un sabiedrība sāka sarukt. Mates audzinaja jaundzimušos peles ļoti īsu laiku, un Calhoun ierosinaja, ka jauniešu dīvaino uzvedibu tieši izraisija ļoti nenormals societals audzinajums, kas neļava attistities dazam no “sarezgitakajam uzvedibam”, tostarp parmaisijas ritualiem. Sietes reti dzemdaja, un liela grupa tēviņu, ko Calhoun nosauca par “skaistajiem”, neko citu nedarīja kaa vien ediija, dzera, gulēja un kopija sevi. Fazes D laikaa dažas peles tika ievietotas jaunos izveidotajos Visumos, lai redzētu vai taaas atkal iemacisies šos societalaas uzvedibas veidus. Taas to nedaraja.

Calhouna 1973. gada raksts nebija smalks. “Es lielakoties runaju par pelitem, bet domaju par cilveku, par dziedesanu, par dzivi un taas evoluciju,” viņš rakstija. Viņš bieži atsaucas uz Atklasmes gramatu Bibeles un gandriza viss viņa valodas lietojums bija domats lai personificetu viņa grauzēju subjektus. Peles Visuma 25 dzivoja “staigajosos dzivoklos”, un Calhoun aprakstija apakšgrupas ka “miega staigataji” vai “barnieki”, terminus kas viegli var tikt attiecinati uz pilsetas dzivi.

Secinajumi likas baisi un bailes no paraplidzinatasanas iekluva popkultura ka filma “Soylent Green”. Ir pat berniem domata gramata balstita uz Calhouna pelu pilsetam (lai gan bez sabiedribas sabrukuma drūmajiem toniem): “Kundze Frisbi un NIMH zurniekji”.

Secinajumi

Mūsdienas Calhouna Visuma 25 eksperiments bieži tiek izmantots ka veids ka runat par kada veida “Rietumu sabiedribas degradaciju”. Šie analizatori skatijas uz Calhouna eksperimentiem un teica: “Viņš paredzaja ka tas notiks ar cilvekiem un skatieties uz visu kulturas degradaciju ko mes redzam sodien!” Piemeram šeit ir fragments no komentara par eksperimentu ko esam atkartoti redzejusi Facebook:

Saskaņa ar Calhounu naves faze sastavaja no divam posmiem: “pirma naves” un “otra naves”. Pirmo raksturoja dzives merka zudums ari par mere eksistence – nav velmes parmaisities, audzinat jaunos vai ieņemt lomu sabiedriba. Laika gaita jauniesu mirstiba sasniedza 100% un reprodukcija sasniedza nulli. Starp apdraudetajam pelitem tika novorotas homoseksualitates un ta pat laika kanibalisms pieauga neskatoties uz to ka bija pietiekami daudz edienu. Divus gadus pec eksperimenta sakuma piedzima pedeja kolonijas mazule. Lidz 1973.gadam vins bija nogalinajis pedejo peli Visuma 25. John Calhoun atkartoti veica to pasu eksperimentu vel 25 reizes un katru reizi rezultats bija tas pats. Calhouna zinatniskais darbs ir izmantots ka modelis sociala sabrukuma interpretacijai un vina petijumi kalpo ka fokusa punkts pilsetvides sociologijas studijam. Mes patreiz liecinam tiesogu paralelu sodienas sabiedriba … vaji feminizeti viriesi ar mazam vai nulle prasmem un bez aizsardzibas instinktiem un parak uzbudinati agresivi sietes bez maternaliem instinktiem.

Zinatnieki ir atkartoti noraidijusi šas idejas kopš Calhouna petijumu publicesanas. Petnieki kas meginaja atkartot Calhouna studijas cilvekiem atrada jauktus rezultatus un citi zinatnieki vinu nosodija par grauzeju uzvedibas ekstrapolaciju uz cilvekiem. Lai gan popularais Visuma 25 uztvere koncentrejas uz apokaliptisko sabiedribas navi del overpopulacijas citi psihologi ieteica citadi.

2008.gada intervija ar NIH Record Dr.Edmund Ramsden zinatnes vesturnieks izskaidroja lidzigus 1975.gada eksperimenta rezultatus ko veica psihologs Jonathan Freedman:

Freedmana darbs Ramsden piezimeja ka blivums vairs nebija galvenais skaidrojosais mainigais sabiedribas postam. Tika vilkta robeza starp dzivniekiem un cilvekiem.

“Zurkas var ciet no blivuma; cilveki var tikt galaa … Calhouna petijumi tika uztverti ne tikai ka apstridami bet ari ka bistami.”

Freedmans piedavaja citadaku secinajumu gan. Morala degradacija radas “nevis no blivuma bet no parmeriga sociala mijiedarbibas” Ramsden skaidroja. “Ne visas Calhouna zurkas bija kluvusi trakas. Tie kas speja kontrolat vietu dzivoja salidzinosi normalas dzives.” Pareiza privatumuma un kopienas lidzsvara panaksana Freedmans argumenteja samazinas socialo patologiju. Tas bija nevelama neizbega sociala mijiedarbiba kas pat diezgan socialus raditus padara trakus vins ticaja.

Bet ko modernie kritiki biezhi neuzmanigi un erti izlaiž ir tas ka Calhouna petijumi attistijas pec Visuma 25: lidz sava naves bridi 1995.gada Calhoun mekleja risinajumus problemai ko bija atklajis mainot savus dizainus un kontroles lai izvairitos no sabiedribas sabrukuma Visuma 25. Vins aprakstija grauzejus radot radosus risinajumus ikdienas uzdevumiem. Un tieši šadi vina eksperimenti ir izradijusies dergaki noderigi. Arhitekti un pilsetvides dizaineri ir ieverojusi Calhouna eksperimentus projektot celtnes un pilsetas. Cietumu petnieki un reformatori ari ir atradusi Calhouna studijas parsteidzosi noderigas.

Tapec ja lai gan Visums 25 un Calhouna “grauzeju utopijas” bija reali eksperimenti tie nav apokaliptiskie paredzejumi ko dazi cilveki tos padara but.