Konteksts

Gandrīz sešu minūšu garais video fragments tika uzņemts 2001. gadā, pēc Netanjahu pirmā premjerministra pilnvaru termiņa no 1996. līdz 1999. gadam. Tajā redzams, kā viņš apmeklē Rietumkrasta apmetni Ofra, lai tiktu ar vīrieša ģimeni, kurš tika nogalināts palestīniešu šaušanas uzbrukumā, kā aprakstīts 2010. gadā Londonas bāzes, Tuvajos Austrumos orientētajā izdevumā The National:

Filma tika uzņemta, acīmredzot bez Netanjahu zināšanām, pirms deviņiem gadiem, kad Ariela Šarona valdība bija sākusi atkal iebrukt galvenajās Rietumkrasta pilsētās, lai sagrautu palestīniešu pretošanos otrās intifādas sākuma posmā.

Tajā laikā Netanjahu bija īsu brīdi atkāpies no politikas, bet drīz vien pievienojās Šarona valdībai kā finanšu ministrs. Apmeklējot māju Ofra apmetnē Rietumkrastā, lai izteiktu līdzjūtību vīrieša ģimenei, kurš tika nogalināts palestīniešu šaušanas uzbrukumā, viņš izteica virkni neapsargātu atzīšanos par savu pirmo premjerministra termiņu no 1996. līdz 1999. gadam.

Otrā intifāda attiecas uz laika posmu no 2000. līdz 2005. gadam, kad pēc miera sarunu neveiksmes un palestīniešu zemju atkārtotas okupācijas ar Izraēlas karaspēku pieauga vardarbība starp palestīniešiem un izraēliešiem.

Pirms šī perioda notika pastāvīgi miera centieni saskaņā ar Oslo līgumiem – ietvaru, kas ļāva veikt sarunas starp Izraēlas valdību un Palestīnas Atbrīvošanas organizāciju, grupu, kuru starptautiski atzina kā palestīniešu tautas interešu pārstāvi.

Viens no lielajiem šķēršļiem šajā procesā, kas sākās 1993. gadā, bija Izraēlas militārā okupācija Hebronā – nozīmīgā pilsētā ar lielu ebreju apmetni Rietumkrastā. Netanjahu priekšgājējs Jicaks Rabins 1995. gadā piekrita pakāpeniski izvest Izraēlas karaspēku no Hebronas atbilstoši noteiktiem nosacījumiem un nosacījumiem.

Izraēla var “sist palestīniešus stipri”, jo ASV politiku var “viegli” pārvietot

Uzņemot varu 1996. gadā, Netanjahu teica toreizējam ASV prezidentam Billam Klintonam, ka viņš ievēros Hebronas vienošanos, kas panākta iepriekšējās administrācijas laikā. Tomēr video Netanjahu norādīja (kā tulkojis The National), ka pareizai politikai pret palestīniešiem vajadzētu viņus “stipri” sist ar sitienu “kas ir tik sāpīgi, ka cena būs pārāk smaga, lai to izturētu”, tādējādi padarot viņus vairāk pieņemamus Izraēlas prasībām.

Video viens no Netanjahu saimniekiem jautāja, vai bijušais premjerministrs nebaidītos no Amerikas reakcijas uz šādu rīcību. Netanjahu noraidīja domu, ka Amerika darītu ko citu kā atbalstītu Izraēlu, sakot, ka Amerika ir kaut kas, ko “var viegli pārvietot”.

Lai šo punktu izteiktu spēcīgi, Netanjahu turpināja lepoties ar to, ka viņš ir manipulējis ar Klintonu un izmantojis krāpnieciskas taktikas, lai apzināti iznīcinātu Oslo miera procesu un Hebronas vienošanos, kā ziņots 2010. gadā The Washington Post rakstnieka Glenna Kesslera:

Netanjahu … lepojās ar to, ka viņš ir apdraudējis miera procesu, kad viņš bija premjerministrs Klintonas administrācijas laikā. “Viņi man pirms vēlēšanām jautāja, vai es ievērošu [Oslo līgumus],” viņš teica.

“Es teicu, ka ievērošu, bet … es interpretēšu līgumus tādā veidā, kas ļaus man apturēt šo straujo virzību uz ’67 robežas. Kā mēs to izdarījām? Neviens neteica, kas ir militārzonas. … Visa Jordānas ieleja ir definēta militārzonas.”

Netanjahu izvirzīja šo anekdoti un izskaidroja apkopotajiem cilvēkiem, ka “es zinu, kas ir Amerika. Amerika ir lieta, ko var ļoti viegli pabīdīt pareizajā virzienā.”

“Pasaule teiks, ka mēs aizstavamies”

Tulkojuma daļa, kas piedēvē Netanjahu vārdus “pasaule teiks, ka mēs aizstavamies, mēs to panāksim ar ASV palīdzību, kas var viegli uzspiest naratīvu”, nav parafrāze nekam tuvu tiešam citatam no Netanjahu. Tā vietā šie vārdi šķiet parafrazē ziņojumu par video.

Ziņojums, kas parādījies The National aprakstīja slēpto kameru video ar Netanjahu šādi:

Sēžot uz dīvāna mājoklī, viņš ģimenei stāsta, ka viņš ir apmaldinajis toreizējo ASV prezidentu Billu Klintonu, liekot tam ticēt, ka viņš palīdz īstenot Oslo līgumus – ASV atbalstīto miera procesu starp Izraēlu un palestīniešiem – veicot nelielus atkāpumus no Rietumkrasta, bet patiesībā nostiprinot okupaciju. Viņš lepojas ar to, ka tika iznīcinats Oslo process.

Viņš noraida ASV kā “vieglu pabīdīt pareizajos virzienos” un sauc augstu amerikiešu atbalsta līmeni Izraēlai par “absurdu”. Viņš arī norada, ka Izraēlas rupjais militrais spiediens uz palestīniešu sacelšanos nebija aizsardzibas nolūkos, bet gan galvenokart bija paredzets sagraut Yaser Arafata vadito Palestinas Autoritati, lai to varētu padarit paklausigaku Izraelas diktatiem.

Kopipasta šķiet avots no šiem ziņojumiem, bet šo ziņojumu tieša piedēvēšana Netanjahu ir maldinoša un atņem video plašo nozimi: tas šķiet par Netanjahu atklatu paziņojumu par savu pārliecibu ka viņs var manipulēt ar amerikiešu ārpolitiku un ka viņs ir gatavs sarunaties ar slikto ticibu.

Video ir izmantots katras no pēdējajam tris Amerikas prezidentūram tiem cilvēkiem kas ir skeptiski pret amerikiešu mēģinajumiem sarunaties vai starpniekot mieru starp Izraēlu un palestineisu tautu.