Apstiprinājums:

Bijusī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka neaizstāvēs NATO sabiedrotos, ja viņus uzbruktu Krievija.

Kas ir patiesība

Tramps apgalvoja, ka neaizsargās NATO sabiedrotos pret Krievijas agresiju, ja tie nav “samaksājuši”. (NATO dalībvalstis nemaksā NATO; tā vietā NATO dalība nozīmē katras valsts apņemšanos tērēt 2% no tās iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.)

Kas ir nepatiesība

Taču Tramps nav teicis, ka ļaus Krievijai uzbrukt valstīm, kas ir “samaksājušas”.

2024. gada 2. maijā vairāki konti, kas atbalsta ASV prezidentu Džo Baidenu, izplatīja apgalvojumu, ka bijušais prezidents Donalds Tramps “teica, ka neaizstāvēs NATO sabiedrotos, ja viņiem uzbrūk Krievija”, atsaucoties uz Ziemeļatlantijas līguma organizāciju. Šie apgalvojumi sekoja GOP prezidenta kandidāta 1. maija vēlēšanu kampaņas sapulcei Frīlendā, Mičiganā.

Tomēr šādi ieraksti bija maldinoši, jo tie Trampa izteikumus – kas jau bija balstīti uz pamata nepareizu izpratni par NATO dalības prasībām – izrauj no konteksta.

Lai gan Tramps vairāk nekā vienreiz ir norādījis, ka kā prezidents viņš neiejaucos, lai apturētu Krievijas agresiju pret NATO sabiedrotajiem, kuri nav “samaksājuši” (kā viņš apraksta šo valstu aizsardzības izdevumu saistības kā NATO dalībniekiem), viņš nav teicis, ka atteiksies apturēt Krievijas agresiju pret visiem NATO sabiedrotajiem.

Es teicu “… Es paskatījos grāmatas, mēs maksājam 90%, varbūt pat 100% no NATO, tāpēc mēs jūs militāri aizstāvam un jūs mūs izmantojat tirdzniecībā. … Jums jāmaksā.” …

… Es atceros vienā sanāksmē viens no Eiropas valstu prezidentiem piecēlās un … teica: “Vai es drīkstu uzdot jautājumu? … Ja mēs nemaksājam, mēs neesam samaksājuši un mūs uzbrūk Krievija, vai jūs mūs aizstāvēsiet?”

Es teicu: “Jūs domājat, ka esat parādnieks, jūs neesat samaksājis? … Nē, es jūs neaizstāvēšu.”

Tramps šo pašu stāstu stāstīja arī 2024. gada 10. februāra sapulcē Dienvidkarolīnā. Šajā stāsta versijā viņš izmantoja vēl spēcīgāku valodu, norādot, ka patiesībā “veicinātu” Krievijas agresiju pret “parādnieku” NATO sabiedrotajiem:

NATO bija sabojāts līdz es atnācu. Es teicu: “Visi maksās.” Viņi teica: “Nu, ja mēs nemaksājam, vai jūs joprojām mūs aizstāvēsiet?” Es teicu: “Absolūti nē.”

Viņi nevarēja noticēt atbildei. Un jūs nekad neredzējāt lielāku naudas ieplūšanu [NATO] ģenerālsekretāram [Jensam] Stoltenbergam. …

… Es ienācu, uzrunāju ar runu un teicu: “Jums jāmaksā.” Viņi man uzdeva to jautājumu. Viens no lielvalstu prezidentiem piecēlās un teica: “Nu, kungs, ja mēs nemaksājam un mūs uzbrūk Krievija, vai jūs mūs aizstāvēsiet?”

Es teicu: “Jūs nemaksājat. Jūs esat parādnieks?” Viņš teica: “Jā, pieņemsim, ka tā notika.”

[Es teicu:] “Nē, es jūs neaizstāvētu. Patiesībā es viņus mudinātu darīt jebko, ko vien viņi vēlas. Jums jāmaksā. Jums jāmaksā rēķini.”

Tramps ir kritizējis NATO jau pirms viņa prezidentūras un bieži lepojas ar to, ka ir panācis lielāku finansējumu NATO. Tomēr visas šīs apgalvojumi un argumenti šķiet nepareizi liecina par to, ka NATO ir iestāde, kurai valsts maksā un ka Amerika varētu kaut kādā veidolatvietot valsti par nemaksu.

Patiesībā dalība NATO prasa, starp citu, dalībvalstij tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP, ekonomiskais rādītajs) savai pašaizsardzības sistēmai. Tramps regulāri ir apgalvojis gan kandidējot uz prezidenta amatu, gan būdams prezidents, ka dažas valstis neatbilst šai slodzei.

2% prasība tika noteikta 2014. gadā kā atbilde uz Krievijas aneksiju Krimai. Saskaņa ar NATO, divas trešdaļas dalībvalstu 2024. gadam sasniedza šo prasību:

2024. gadam tiek gaidīts, ka divas trešdaļas sabiedroto sasniegs vai pārsniegs mērķi ieguldīt vismaz 2% no IKP aizsardzībā, salīdzinot tikai ar trim sabiedrotajiem 2014. gadam.

Pagajusajos desmit gados NATO sabiedrotie Eiropaa ir pastavigi palielinajusi savus kolektivos ieguldijumus aizsardzibaa – no 1.47% no savienoto IKP 2014. gada lidz 2% 2024. gada, kad tie iegulda kopuma vairak neka USD 380 miljardus aizsardzibaa.

Galvena prasība NATO dalībvalstij ir būt daļai no kopienas drošības līguma, “kas nosaka, ja jebkuram sabiedrotajam notiek bruņots uzbrukums, katrs cita alianse uzskata to par uzbrukumu visiem dalibniekiem.”

Atbildot uz Trampa februara runu Dienvidkarolīnā, Stoltenbergs, NATO ģeneralsekretars izdeva šo paziņojumu Politico:

Jebkura norade ka sabiedrotie neaizstaves viens otru apdraud visas musu drosibu tostarp ASV un palielina risku amerikanu un eiropiesu karaviriem… Es gaidu ka ASV paliks stiprs un uzticams NATO sabiedrotais neatkarigi no tas kas uzvares prezidenta velesanas.

Tad kaa Tramps ir paziņojis ka vinš ļaus Krievijai uzbrukt NATO sabiedrotajiem kas vinja prata ir “paradnieki” bet vinš nav draudetis visiem NATO sabiedrotajiem apgalvojums tiek vertets ka “Mixture”.