Fons

Pirms eksperimenta aprakstīšanas ir svarīgi saprast, kāpēc tas tika veikts. Lai gan vides aizsardzība kā politiska teorija bija zināma jau kopš rūpnieciskās revolūcijas sākuma, tikai pēc Otrā pasaules kara cilvēki patiesi sāka politiski organizēties apkārt videi.

Viens no lielākajiem bažām tolaik bija pārapdzīvotība – dažkārt saukta par maltuziānismu pēc 18. gadsimta demogrāfa Tomasa Maltusa vārda, kurš ierosināja, ka iedzīvotāju skaits galu galā pieaugs ātrāk nekā pārtikas ražošana, nozīmējot, ka galu galā cilvēce nespēs barot visus. Daudzi agrīnie vides aizstāvji izteica līdzīgas idejas.

1950. gadu sākumā dzīvnieku uzvedības speciālists Džons Kalhūns sāka strādāt Nacionālajā garīgās veselības institūtā. Viņš ilgi strādāja ar žurkām, kas bija viņa doktora disertācijas temats, un interesējās par to, kā žurku sabiedrība attīstīsies laika gaitā, kad tiks ierobežota tikai ar vietu. Citiem vārdiem sakot, viņš vēlējās pētīt pārapdzīvotības ietekmi.

Lai veiktu savu eksperimentu, Kalhūns izveidoja kompleksus, kurus viņš nosauca par “Visumiem”, kas nodrošinātu viņa grauzēju subjektiem visu nepieciešamo izdzīvošanai – pārtiku, ūdeni un aizsardzību no plēsējiem un slimībām. Vienīgais, kas ierobežotu iedzīvotāju skaita pieaugumu, būtu vieta.

Vērojot grauzēju sabiedrību augšanu, viņš sāka pamanīt dīvainas tendences:

Grūtnieces saskārās ar problēmām, audzinot pēcnācējus. Dominējošie tēviņi kļuva ārkārtīgi teritoriāli un pāraktīvi, kamēr pakļautie tēviņi arvien vairāk atsauca sevi no lielās grupas, iznākot “ēst, dzert un pārvietoties tikai tad, kad citi kopienas locekļi gulēja”. Žurkas tik ļoti pieradušas pie ēšanas kopā ar citiem, ka atteicās ēst vienas. Daži tēviņi kļuva hiperseksuāli un mēģināja saparoties ar jebkuru un visiem. Cīņas bija biežas. Žurkas sāka kanibālismu. Kaut kad zīdaiņu mirstības līmenis sasniedza pārsteidzošus 96%.

Kalhūna palīgs to raksturoja kā “utopiju”, kas pārvērtusies “ellē”.

Eksperimenti

Kalhūns publicēja savu agrīno eksperimentu rezultātus 1962. gada februāra izdevumā “Scientific American” ar nosaukumu “Iedzīvotāju blīvums un sociālā patoloģija”, radot terminu “uzvedības izlietne” visapdzīvotajiem punktiem, kur viņš novēroja visaugstāko pret sociālo uzvedību. 1960. gadu augstumos, kad politiskajos diskursos par t.s. “sociālo degradēšanos” Amerikas pilsētās, šis pētījums bija dabiska diskusiju tēma. Tikmēr Kalhūns turpināja savu darbu.

Un tagad mēs nonākam pie 25. šī pētījuma versijas, ko Kalhūns veica, un tajai viņš kļuva vislabāk zināms: Visums 25. Tas bija vienīgais Kalhūna apdzīvotais apvidus, kas pilnībā pētīts no sākuma līdz beigām. Visumam 25 bija apdzīvots ar peles vietā žurkām, bet lielākoties viss palika nemainīgs. Peles bija viss nepieciešamais izdzīvošanai un bija ierobežotas tikai ar vietu.

Kalhūns konstruēja kvadrātveida kasti ar malas garumu 54 collas. Viņš iebūvēja ligzdošanas kastes, ūdens pudelītes un barotavas sieniņos, katrā visuma pusē ar 64 dažādajos augstumos izvietotajiem ligzdošanas kastēm, 16 ūdens pudelēm un četrām barotavas. Visas “komunalkas” bija pieejamas caur sietveida tuneļiem, kas ved no grīdas līdz sienas malai.

Kalhūns publicēja Visuma 25 rezultatus 1973. gadā rakstā “Nāves kvadratūra: peles populacijas spraigais augums un izmiršana”. Viņš sadalīja sabiedrības attīstību un sabrukumu četrās fāzēs:

• Fāze A, kas ilga pirmos 104 dienas, bija pielagošanās fāze ar “ievērojamu sociālu nemieru” starp astoņiem sākotnējiem peles ievietotiem biotopos. Fase A beidzās, kad peles radīja savus pirmos pēcnācējus.
• Fase B, ko Kalhūns nosauca par resursu izmantošanas fazi, ilga no 105. līdz 315. dienai. Šajā posmā populacija strauji pieauga, sasniedzot vairāk nekā 600 peles pirms augšanas sāka palēnināties. Saskaņojot ar dažiem peļu grupiem dzīvojot noteiktos rajonos un pašizvēloties savas neatkarīgajos grupas.
• Fase C, ko sauc par stagnacijas fazi, ilga no 316. līdz 560. dienai. Tēviņi peles, kas nespēja atrast vietu esošajai societales struktūrai, saka atsaukties no sabiedrības, vardarbīgi uzbrūkot viens otram. Viņu sieviešu kolēģes atkosties augstajos kastēs, arī izolējot sevi. Societales dominanti tēviņi saka zaudet kontroli pár savu teritoriju, atstajot matus agresivi aizstavet savus jaunos, dažreiz pat atstajot viņus.”Praktiski nolūkos sabiedriskais organizacija bija mirusi līdz Fases C beigam,” rakstija Kalhūns.
• Fase D bija naves faze. Naves likme apsteidza dzimstibas likmi un sabiedriba saka sarukt. Mates audzinaja jaundzimusos peles loti isu laiku un Kalhuns ierosinaja ka jaunas paaudzes dívas uzvedibas bija tieša rezultata dívas ārkartígas societas audzinasanai kas neļava attistities dazam no “sarezgitakam uzvedibam”, ieskaitot saparošanas rituaļus. Sievietes reti dzemdéja un liela grupa tèvinu ko Kalhuns nosauca par “skaistajiem”, daríja neko citu ka vien edienu dzera guléja un kopija sevi. Fazes D laika dažas peles tika ievietotas jaunos izveidotos visumos lai redzétu vai tie atkal iemacisies šis societas uzvedibas. Viņi to nedaríja.

Kalhuna 1973.gada raksts nebija smalks.”Es galvenokart runaju par pelem bet manas domas ir par cilveku par dziedesanu par dzivi un tas evoluciju,” viņš rakstija.Viņš biezi atsaucas uz Atklasmes gramatu Bíbelé un gandríz visa viņa valoda merketa personificet vinus grauzéju subjektus.Pele Visuma 25 dzivoja “staigajosos dzivoklos” un Kalhuns aprakstija apakšgrupas ka “miega gajeji” vai “bar flies” terminus kas viegli varéja attiecinat uz urbanu dzivi.

Secinajumi škitas baisi un bailes par parrapdzivotibu ienaca pop kultura, piemeram filma “Soylent Green”. Ir pat berniem paredzeta gramata kas loti brivi balstita ap Kalhuna pelu pilsetam (lai gan bez sabiedriskas sabrukuma dusmas un tumsonibas): “Mrs.Frisby and the Rats of NIMH”.

Secinajumi

Musdienas Kalhuna Visuma 25 eksperiments biezi tiek izmantots ka veids ka runat par kadu veida “blank”>Rietumu sabiedribas degradaciju”. Šie analizes apluko Kalhuna eksperimentus un saka:”Viņš paredzeja ka tas notiks ar cilvekiem un skatieties visu kulturas degradaciju ko mes šodien redzam!” Piemeram šeit ir fragments no komentara par eksperimentu ko mes esam atkartoti redzejusi Facebook:

Saskaņá ar Kalhúnu náves fáze sastávèja no divám posmiem: “pirmais náves” un “otrás náves”. Pirmo raksturoja dzives merka zudums árpus vienkáršas esamibas – nav velmes saparoties audzinat jaunos vai noteikt lomu sabiedriba.Ká laiks gaja tálák jauniešu mirstibas likme sasniedza 100% un reprodukcija sasniedza nulle.Starp apdraudetajam pelem tika novèrota homoseksualitate un taja pašá laiká kanibalisms pieauga neskatoties uz to ka bija daudz edienu.Divus gadus pec eksperimenta sakuma piedzima pedeja kolonijas mazulite.Lidz 1973.gadam vinš nogalinaja pedejo peli Visuma 25.Džons Kalhuns atkartoti veica to pašu eksperimentu vel 25 reizes un katru reizi rezultats bija tas pats.Kalhuna zinatniskais darbs ir izmantots ka modelis socialas sabrukuma interpretacijai un vinš petijums kalpo ka fokusa punkts urbanas sociologijas studijam.Mes pašlaik liecinam tiešiem paralelem musdienu sabiedriba… vaji feminizeti virieši ar mazam vai nekadám prasmem un bez aizsardzibas instinktiem un parak uzbudinati agresivi sievietes bez maternaliem instinktiem.

Zinatnieki atkartoti ir noraidijusi šis idejas kopš Kalhuna petijuma iznakšanas.Petnieki kas meginaja atkartot Kalhuna petijumus cilvekiem atrada sajaucitus rezultatus un citi zinatnieki vinu nosodija par grauzéju uzvedibas ekstrapolaciju uz cilvekiem.Kamèr popularais uztvere par Visumu 25 koncentrejas uz apokaliptisko sabiedribas navi del parrapdzivotibas citi psihologi ieteica citadi. 

2008.gada intervija ar NIH Record, Dr.Edmund Ramsden zinatnes vesturejs skaidroja rezultatus no lidzigam 1975.gada eksperimentam ko veica psihologs Džonatans Fridmans:

Fridmana darbs Ramsden piebilda ka blivums vairs nebija galvenais skaidrojums sabiedribas postam.Atškiriba starp dzivniekiem un cilvekiem tika uzzimeta.

“Žurkas var ciest no blivuma; cilveki var tikt galá… Kalhuna petijums tika redzets ne tikai ka apstridams bet ari ka bistams.”

Fridmans piedavaja citadaku secinajumu gan.Moralais posts radás “nevis no blivuma bet no parmerigas socialas mijiedarbibas” Ramsden skaidroja.”Ne visi Kalhuna žurkas bija kluvuši traki.Tie kas speja kontrolét vietu vadíja salidzinami normalas dzives.” Atrast pareizo lidzsvaru starp privatumu un kopienibu Fridmans apgalvoja samazinas socialo patologiju.Tás bija nevelamas neizbègamas socialás mijiedarbibas kas pat diezgan socialus raditus padaríja trakus vinš ticéja.

Bet ko modernie kritiki biezi neuzmanigi un erti izlaiž ir tas ka Kalhuna petijums attistijás pec Visuma 25: Lidz savai návei 1995.gadá Kalhuns mekleja risinajumus problèmai ko vinš bija atklajis mainot savus dizainus un kontroles lai mèginatu izvairities no sabiedriskás sabrukuma Visuma 25.Vins aprakstija grauzéjus radot radosus