Vai “Ashley Biden dienasgrāmatas” saturs ir apstiprināts?
Apvainojums:
Dienasgrāmatu, kuru rakstījusi ASV prezidenta Džo Baidena meita Ešlija Baidena, apraksta darbības, ko viņas tēvs veicis pret viņu bērnībā, kā “iespējams, nav piemērotas.”
Piezīme:
2024. gada 29. aprīlī Ešlija Baidena liecības pamatā fakta pārbaudes vērtējums tika mainīts no “Neapstiprināts” uz “Patiesi”. 2024. gada 8. aprīļa vēstulē Ņujorkas tiesnesim, kurā viņa pieprasīja cietumsodu vienam no diviem cilvēkiem, kas atzina sevi par vainīgiem viņas dienasgrāmatas zādzībā, Baidena rakstīja: “Es mūžīgi saskaršos ar faktu, ka mana personiskā dienasgrāmata var tikt apskatīta tiešsaistē.”
Kopš 2023. gada dažādi labējie konti X (agrāk Twitter) ir dalījušies ar vecu video, kurā ir dzirdama telefonsaruna starp Ešliju Baidenu un politiskās organizācijas “Project Veritas” darbiniekiem.
2020. gada novembrī, mēnesi pirms ASV prezidenta vēlēšanām, labējais blogs “The National File” publicēja to, ko apgalvoja par “pilnu Ešlijas Bleizeres Baidenas dienasgrāmatas kopiju”.
Bieži citētajā lapā no šīs “nopludinātās dienasgrāmatas” autore apraksta savu atkarības atveseļošanos un min seksuālo traumu, kā arī uzdod jautājumus par to, kāpēc viņa “agri kļuva hiperseksualizēta”. Turklāt ir minēts, ka viņai nepatika apmeklēt noteiktas ģimenes māju, “seksualizēšanās” ar draudzeni un “seksa nodarbošanās ar draugiem jau jaunā vecumā”, autore norāda, ka viņa “dušojusies kopā ar savu tēvu (iespējams, nav piemēroti)”.
Legālie procesi vēlāk skaidri parādīja, ka “The National File” dokuments nāca no “Project Veritas”.
Ešlija Baidena 2020. gada pavasarī pārvietojoties no drauga mājas Delrejas pludmalē, tur uzglabāja savu dienasgrāmatu, nodokļu dokumentus, digitālo ierīci ar ģimenes fotogrāfijām, mobiltelefonu un citus priekšmetus, prokurori teica tiesas iesniegumā.
Viņi teica, ka [Eimija] Harisa pēc tam pārvietojusies uz to pašu istabu, atradusi šos priekšmetus un sazinājusies ar [Robertu] Kurlanderu, kurš teksta ziņojumā izteicās, ka viņa palīdzēs viņai nopelnīt “milzīgu naudu” no tā pārdošanas.
Harisa un Kurlanders atzina sevi par vainīgiem par sazvērestību pārvadāt nozagtu mantu pāri štatu robežām.
Pēc tam, kad es kļuvu par nozieguma upuri divdesmitajos gados, man attīstījās PTSP. Nozagtais žurnāls bija daļa no maniem centieniem dziedēt.
Es esmu privātpersona, kas tika mērķēta tikai tāpēc, ka mans tēvs kandidēja uz prezidenta amatu. Citiem vārdiem sakot, plašais darbs, ko esmu paveikusi, lai pārvarētu savu traumu, tika izjaukts Harisas darbību dēļ. …
Lai gan šis noziegums notika vairāk nekā pirms trim gadiem, publicitātes dēļ—tieši tā, kā Harisa bija paredzējusi—es pastāvīgi tieku atkārtoti traumatizēta. Es mūžīgi saskaršos ar faktu, ka mana personiskā dienasgrāmata var tikt apskatīta tiešsaistē.
Atkārtoti es dzirdu citus cilvēkus rupji nepareizi interpretējam manus reiz privātos rakstus un izvirzot nepamatotas apsūdzības, kas apmelo manu raksturu un manu mīļoto cilvēku raksturus.
Harisa tika notiesāta uz vienu mēnesi cietumā. Kurlanders vēl nav notiesāts.
Tiesas dokumenti un Ešlijas Baidenas liecība apstiprina dienasgrāmatas eksistenci, tāpēc apgalvojums par tās apstiprināšanu ir Patiess.