Apvienojot baložus

Cilvēki jau gadsimtiem ilgi ir audzējuši baložus kā mājdzīvniekus un vērtīgus īpašumus, un tagad baloži nevar izdzīvot bez cilvēkiem.

Kas ir patiesība

Ir patiesība, ka cilvēki ir audzējuši baložus gadsimtiem ilgi, un mežonīgie baloži lielākoties uzturas pilsētvidē, jo mēs tos tur atvedām. Tie ir ļoti apmācāmi, un, ja cilvēki tos baro, tie paliks tuvu pilsētvidei. Baložiem dabiski patīk akmeņainas plauktas, kas līdzīgas betonam, marmoram un akmenim, ko var atrast pilsētvidē, nevis mežos, krūmos vai zālājos.

Kas ir nepatiesība

Lielākā daļa baložu ir ārkārtīgi pielāgojami un inteliģenti radījumi, un nebūtu precīzi teikt, ka tie ir zaudējuši visas savas dabiskās izdzīvošanas instinktus.

Mūsdienās mēs uzstādām dzelksnus, lai novērstu baložu ligzdošanu – vai pat atpūtu – uz ēkām. Tie pulcējas simtiem, īpaši pilsētvidē, iedvesmojot veselu nozari, kas veltīta baložu kaitēkļu kontrolei. Pat ideja par dzemdību kontroli baložiem ir kļuvusi ļoti populāra kā cilvēcīgs veids, kā risināt baložu “infestācijas”. Baloži lielākoties tiek uzskatīti par invazīvām sugām, jo tie spēj “bojāt un paātrināt ēku degradāciju” ar savām izkārnījumiem.

Taču cilvēku attiecības ar šiem “spārnotajiem žurkām”, kā daži tos ir aprakstījuši, vienmēr nav bijušas tik pretrunīgas. Tūkstošiem gadu baloži bija vērtīgi īpašumi, svarīgs pārtikas avots, ziņu nesēji – pat draugi. Tad kur viss nogāja greizi?

Saskaņā ar X lietotāju @jacfalcon, “mums parādījās telefoni un mēs tos izmetām kā atkritumus.” Aprīļa 2024. gada ieraksts ieguva vairāk nekā 1,5 miljonus skatījumu un 21 000 patikšanu.

Mans draugs uzauga Jaunanglijā, kur ir baloži. Izrādās, viņi arī tos ienīst. Viņš vienmēr teica sliktas lietas par baložiem, līdz es viņam norādīju uz kaut ko, par ko viņš iepriekš nebija domājis:

Mēs audzējām baložus. Tie ir (gandrīz) visur pasaulē, jo CILVĒKI TO VIETĀS ATVEDA. Un tie bija vairāk nekā mājdzīvnieki. Tie nesa ziņas. Cilvēki ar tiem sacentās. Tie dzīvoja izlutinātas dzīves kā godināti cilvēku draugi gadsimtiem ilgi.

Tad mums parādījās telefoni un mēs tos izmetām kā atkritumus.

Burtiski, mēs tos izmetām.

To suga jau bija pilnībā apmestināta un tie nevarēja izdzīvot savvaļā; tie zaudēja visas savas izdzīvošanas instinktus gadsimtiem ilgi dzīvojot cilvēku būros.

Tiepēc tie dzīvo pilsētvidē ar cilvēkiem, nevis mežā kaut kur. Tas ir MŪSU vaina. Un ne tikai mēs tos izmetām, bet tagad cilvēki tos lād kā “spārnotas žurkas”; uzskatot tos par kaitēkļiem.

Bet tie nezin kā dzīvot bez mums, un to instinkti mums saka, ka tiem vajadzētu mums uzticēties. Tāpēc tie turpina tuvoties cilvēkiem un lūgt pārtiku, jo tas ir vienīgais izdzīvošanas prasme, kas palicis viņu gēnos.

Tie mūs mīl, jo tie tika audzēti mūsu dēļ tā justies, bet tomēr mēs tos ienīstam.

Mēs audzējām baložus?

Cilvēce patiešām ir audzējusi baložus tūkstošiem gadu, iespējams pat atpakaļ 10 000 gadus.

Pirmkārt, ir vairāk nekā 300 dažādu baložu sugas. Visbiežāk sastopamais balodis pilsētvidē ir pazīstams kā klintsbaloži vai parastie baloži. Tā zinātniskais nosaukums ir Columba livia.

Svarīgi atzīmēt atšķirību starp “savvaļas” un “mežonīgajiem” baložiem; savvaļas baloži attīstījās dabiski un nekad netika sagūstīti, kamēr mežonīgie baloži tika audzēti un pēc tam vai nu aizbēga vai tika “izmesti” un tagad dzīvo un vairojas patstāvīgi.

Klintsbaloži radušies Eiropas daļās, Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos un Dienvidāzijas daļās, Amerikas kontinentos neparadoties līdz 17. gadsimta sākumam uz Eiropas kuģiem, galvenokārt paredzot tos kā pārtikas avotu. Baloži vēsturiski ir izturējušies plašos apstakļos un tagad atrodami katrā kontinenta izņemot Antarktiku. Tie barojas ar graudiem, riekstiem, ogam, sēklam un cilvēku pilsētvides pamestajiem pārtikas atlikumiem.

Baloži tiek uzskatiti par ārkartigi inteliģentiem. Viņu problēmu risinajuma prasmes pat ir salidzinatas ar makoigajiem intelektiem.

Taču “vidusmieris cilvēki viņus neturēja ziņu sūtīšanai,” raksta Loren Gandara no Amerikas Baložu muzeja.

Baloži tika selektivi audzeti kaa vertigi ipasumi. Eiropaa popularitate pieauga 17. gadsimtaa un makslas darbi no šaja laika perioda jau cieši atbilst modernajam formam.

Vai tie ‘Zaudéja visas savas izdzivošanas instinktus gadsimtu laika’?

Virala tvita apgalvojums bija ka balozi “dzivo pilsetas ar cilvekiem nevis meza kaut kur” jo tie zaudéja savas izdzivošanas instinktus.

“Tas nav patiesi,” raksta Gandara no Amerikas Baložu muzeja. “Vini dzivo pilsetas jo šis baložu suga kas ir apmestinati klintsbalozi attistijas uz klifs malam un akmenu plauktam tuvu vietam kur aug semeņi un graudi.”

Citiem vardiem sakot balozi dabiski dod priekšroku akmeņainam plauktam lidzigi betonam marmoram un akmenim ko var atrast pilsetvide ka pretstatu meziem krūmiem vai zalem.

Tvits ari apgalvoja ka “tie nezin ka dzivot bez mums un to instinkti mums saka ka tiem vajadzetu mums uzticeties. Tapec tie turpina tuvoties cilvekiem un lugt partiku jo tas ir vienigais izdzivosanas prasmju kas palicis vinu genos.” Tas ir parspilets apgalvojums; balozi ir saglabajuši vairak izdzivosanas prasmju neka vienkarsi lūgt cilvekiem partiku.

Balozi ir loti apmacami nozime ka kad cilveki un pilsetvides sniedz partiku balozi pielagosies un paliks tuvu šiem partikas avotiem. “Mes tos audzejam un apmestinajam un turpinajam tur pilsetas ka mes attistijam pilsetas,” saka Kolin Jerolmak zinatnieks no Ņujorkas universitates.

Ja izdzivosanas instinktus var merit pec spejas izvairities no plenrajiem pilsetvides balozi skaita ipaši zemi.

Pilsetvides mezonigie balozi nevar izdzivot bez cilvekiem taja nozime ka tie ir pielagojušies sadzivei ar cilvekiem; tie izdzivo uz partikas atlikumiem paļaujas uz cilveku raditam strukturam patverume utt. Taču ņemot vera ka pilsetvides balozi dzivo tikai tresdaļu no vidéja muza balodim kas ir audzetiba (apmeram 15 gadi) izdzivosanas likme pilsetvides vide joprojam ir zema.

No otras puses apmestinati balozi piemeram tie kas treneti sacensibam nevar dzivot bez cilveka aprupes.

2022. gada petnieki no Oksfordas universitates atklaja ka “savvaļas senči no parastajiem apmestinatiem un mezonigajiem balodziem kas tagad ir izmiruši daudzas pasaules dalas joprojam dzivo salas Skotija un Irija.” Tas parada ka rakstisanas bridi joprojam bija balodzi kas dzivoja savvaļa kas vel nebija skarti mezonigo balodzi populacijam.

Kopsavilkuma balodzi ir attistijusies un pielagojušies dzivot pilsetvides vide pec tam kad cilveki tos tur atveda audzejot tos. Ka balodzi noderigums cilvekiem samazinajas un to populacija pieauga to statuss ka invaziva suga tika noteikts. Tie dod priekšroku plauktiem un cietvirsmu vide urbanscape ka pretstatu mezu vai zalu vide; tapec mezonigie balodzi lielakoties atrodami pilsetvides vide visa pasaule ka savvaļas balodzi kluvusi aizvien retaki.

Jo cilveki patiešam sakotneji audzeja balozus ka draugus un vertigus ipasumus un pec urbanizesanas lielakoties dzivo tuvu cilvekiem mes esam novertejuši šo apgalvojumu ka “Lielakoties Patiesi.”