Apstiprinājums:

ASV prezidents Endrū Džeksons savam mājdzīvniekam papagailim iemācīja lamāties. Vēlāk šo putnu izmeta no bijušā prezidenta bērēm par lamāšanos ceremonijas laikā, saskaņā ar vienu Džeksona biogrāfu.

Konteksts

Mēs esam atraduši tikai vienu aculiecinieka aprakstu par lamājošo papagaili, kas minēts vēstulē daudzus gadus pēc Džeksona bērēm. Nav parādījušies līdzīgi apraksti, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.

Papagaiļiem var būt nepatīkams raksturs. Ilgi izplatīts interneta baumas apgalvoja, ka ASV prezidents Endrū Džeksons savam mājdzīvniekam papagailim iemācīja lamāties, un ka papagailis kļuva tik trokšņains un rupjš Džeksona bērēs, ka to nācās izņemt no ceremonijas.

Bēres 1845. gadā pulcēja tūkstošus cilvēku uz viņa Tenesī mājvietu, kas pazīstama kā The Hermitage, kur viņš tika apbedīts. Džeksons cieš no daudzām slimībām, ieskaitot malārijas klepus un vecas brūces no dueliem, kas atstāja lodes viņa plaušās un rokā.

Bet tieši Polls, viņa mīļotais papagailis, esot izraisījis nevēlamu uzmanību bērēs ar savu lamāšanos. Saskaņā ar vienu ziņu, “prezidents Endrū Džeksons iemācīja savam mājdzīvniekam papagailim lamāties. Putns vēlāk tika izmests no bijušā prezidenta bērēm par lamāšanos ceremonijas laikā, saskaņā ar vienu Džeksona biogrāfu.”

Apgalvojums ir atkārtots vairākos avotos, tostarp oficiālajā muzeja YouTube kontā par Džeksona mājvietu, kā arī mūzikla “Hamilton” aktieru izpildījumā – mūzikla par ASV dibinātājiem.

The Hermitage rīko ekskursijas apmeklētājiem ap Džeksona vēsturisko mājvietu. 2015. gada ziņojumā aprakstīts ekskursijas vadītāja stāsts par bērēm: “Bēru dienā, gandrīz tā, it kā viņa labākais draugs būtu aizgājis, viņš [papagailis] skaļi kliedza un čivināja un jā, teica dažus sliktus vārdus.”

Mēs atradām tikai vienu rakstisku aprakstu par lamājošo papagaili, ko detalizēti aprakstījis bēru apmeklētājs vēstulē, daudzus gadus pēc notikuma. Vēsturnieks un The Hermitage kolekciju komanda arī norādīja uz šo pašu aprakstu. Ņemot vērā, ka mums neizdevās atrast vairāk nekā vienu avotu, kas stāsta par incidentu, un ka tas tika dalīts gadiem ilgi pēc tam, kad tas noticis, mēs vērtējam šo apgalvojumu kā “neapstiprinātu”, līdz parādīsies vairāk detaļu.

Lai noteiktu apgalvojuma patiesumu, mēs rūpīgi aplūkojām visus pirmavotus par Pollu, papagaili. Saskaņā ar Den Felleru, Tenesī universitātes vēstures profesoru un redaktoru projektam “The Papers of Andrew Jackson”, Džeksons iegādājies papagaili savai sievai Reičelai par 25 dolāriem caur Našvilas firmu Decker & Dyer 1827. gada 5. jūnijā. Tomēr Reičela mira 1828. gadā, un Polls palika The Hermitage.

Mēs atradām daudzus piemērus, kur Džeksons jautā par putna veselību vēstulēs ģimenes locekļiem, kuras apkopotas “The Papers of Andrew Jackson”. 1829. gada martā viņš rakstīja savam brāļadēlam Viljamam Donelsonam:

Mans dārgais kungs, raksti man uzreiz pēc šī saņemšanas un dari man zināmu, kā klājas tavai mīļajai mazajai Elizabetei un vai vēl dzīvo mana mīļotā sievas mīļotais putns Polls – sveic Elizabeti, tavu tēvu un māti un visus mūsu radiniekus no manis, saki viņiem, ka mums visiem klājas labi un visi sūta savu mīlestību viņiem un esiet pateicīgi jūsu draugs.

1829. gada oktobrī viņš rakstīja Donelsonam:

Mana cieņa pret Elizabeti bija mana atstāt viņai manas mīļotās aizgājušas sievas mīļoto putnu Pollu – vai šis putns vēl dzīvo, tu neesi teicis – sveic manu mīļoto Elizabeti un lūdz viņai manis dēļ saglabāt viņu man līdz es atgriezīšos, jo es plānoju rūpēties par putnu un pagarināt tā dzīvi tik ilgi, cik es pats dzīvoju, tāpat kā mana mīļotā sieva bija saistīta ar viņu – kad tu raksti, saki vai tas vēl dzīvo.

Donelsons atbildēja 1830. gada decembrī: “arī nabaga Polls ir labi – viņa ir tikpat resna un uzdzinusi kā jebkad pateicoties viņas turpinotajai labajai veselībai es domaju ka viņa dzīvos ilgi.”

Polls ir minēts daudz reizes Džeksona vēstulēs. Fellers norādija, ka pēc 1837. gada Polls tika minēts reti, iespējams “tāpēc ka pats Džeksons tad dzīvoja mājvietas teritorijas ietvaros un nebija nepieciešamības rakstiski jautat par viņas klajam.”

Polla uzvediba Džeksona bērēs tika aprakstīta vēstulē daudzus gadus pēc bērēm 1921. gada gramatâ “Andrew Jackson and Early Tennessee History” autors S.G. Heiskell centas apkopot pilnus dokumentus par prezidentu, viņa valsts dokumentiem un citiem dažadiem prieksmetiem un reproducet to seryju veida gramatas kâ veidu kâ petît šo Amerikas vesture periodu.

Viena vêstule rakstita no Reverenda W.M. Norment uz Heiskell 1921.gada detalizeja Džeksona bêres kurâs Norment piedalijas. Norment aprakstija kâ jauns zêns kad vinš pirmo reizi satika Džeksonu tikai dažas nedêlas pirms viņa naves kad Džeksons deva vinam un vinu draugiem “sirdîgu têvîgu sarunu par dzîves atbildîbâm valsts un baznîcas jautâjumos it ipaši par kristîgo dzîvi.” Pec šîs tikšanas vinu uzzinaja par vinu navi (uzsvêrts musu):

Tas bija aptuveni tris nedelas pirms viņa naves. Uzzinot ka vinš ir miris es kopâ ar citiem nolêmu apmeklêt apbedîsanu. Bêres sludinaja presbiteranu macitajs no Našvilas stavejot uz prieksejas verandas lielam cilveku pulkam. Tad vinu panema militara kompanija un aiznesa uz darzu un ievietoja blakus savai sievai kapâ ko vinš bija sagatavojis. Tad tika izšauts militars sveiciens un mes atstajam vinu tur lai atpûstos miera gaidot lielo augšamcelšanas rîtu.

Pirms sludinajuma un kamêr pulks sanâca kopâ nedarîgs papagailis kas bija majas petis uzsacis lamaties tik skaļi un ilgi ka traucêja cilvekiem un to naca iznest no majas.

Un ta cilveks ar nerviem kas uzvareja kaujas un vadîja valsts kugi cauri vêtrigiem skatiem bija pabeidzis savu darbu.

Eksperti ar ko mes runajam noradija uz Normenta aprakstu ka pieradijumu incidenta notiksanai. Kolekciju birojs The Hermitage atbildeja uz musu jautajumu par apraksta patiesumu: “Rev. Norment atsaucos ir vienigais ko mes zinam par Polla darbibu Džeksona bêres.”

“The Papers of Andrew Jackson” ari ir piezime zem 1827.gada apraksta par Polla iegâdi no Decker & Dyer: “Vards ‘Poll’ papagailis kas tika iegadats Reičelai bija vel dzivs laika kad AJ [Endru Džeksons] mira. Saskaņâ ar aculiecinieka aprakstu ‘Poll’ bija jâiznes no majas laika kad AJ bêres notika del ta skaļas lamâsanâs.” Aculiecinieks piezime nav nosaukts bet visdrizak tas ir Norment.

Fellers secinaja ka vinš nevar atrast citas minenas par Pollu no bêres iznemot Normenta vêstuli:

Es neesmu atradis nevienu minenu par Pollu bêres laika agrak neka Normenta vêstule kas jums jabut piezime ir rakstita desmitgades pec fakta. Tas nav minets piemeram Džeims Partons tris sejumu 1860.gada Džeksona biografija. Arijiet vera ka Norment stasta šo stastu ka jaunu informaciju nevis ka kaut ko ko Heiskell jau zina par to. Dažadas modernas versijas tostarp Artura M. Schlesinger “Age of Jackson” stasta šo stastu (dažreiz ar izdomatam detaljam) bet visas tieši vai netieši atsaucas uz Norment vêstuli ka drukata S.G. Heiskell gramata. No otras puses Norment stasts sakrit ar citu informaciju ko mes varam apstiprinat: ka Poll papagailis eksistejis ir labi dokumentets. Tapec vai vinš stasts ir patiess? Ka vesturnieks es teiktu ka labakais ko mes varam teikt ir ka tas ir neapstridets bet ari neapliecinats un atstat to ta.

Pec bêres Poll ticams tika aprupets ar atlikušiem gimenes locekliem The Hermitage jo Džeksona adoptetie mazbêrni min papagaili 1850.gada vêstule.