Apstiprinājums:

Vairākus gadus tiek izplatīts stāsts par poļu pianistu Ignaciju Jāni Paderēvski un bijušo ASV prezidentu Herbertu Hūveru.

Paderēvski bija slavens poļu pianists, komponists un valsts darbinieks. Pēc Polijas neatkarības atgūšanas 1918. gadā viņš īsu laiku strādāja kā premjerministrs un ārlietu ministrs 1919. gadā, strādājot pie jaunatjaunotās Polijas valsts atjaunošanas. Stāsts apgalvo, ka, kad biļešu pārdošana bija nepietiekama Hūvera rīkotajam koncertam Stanfordā 1892. gadā, Paderēvski vai nu atgrieza Hūveram 1600 dolārus, instruējot viņu segt savus izdevumus un paturēt nelielu peļņu, vai pieņēma naudu un piedeva atlikušo parādu 400 dolāru apmērā. Hūvers, kurš bija ASV 31. prezidents no 1929. līdz 1933. gadam, it kā pēc Pirmā pasaules kara palīdzēja Polijai.

Stāsts – piemērs kopētai un ielīmētai tekstam, kas tiek izplatīts tiešsaistē – tika izplatīts sociālo mediju platformās, piemēram, X, Pinterest, Quora, LinkedIn un TikTok. Tas arī tika dalīts dažādos bloga ierakstos ar nosaukumiem, piemēram, “Pasaule ir brīnišķīga vieta” un grāmatā “Kas ap riņķi, tas atpakaļ: stāstu krājums” autors Roberts Palmers.

Īsumā, jo mēs atklājām, ka pierādījumi par stāsta detaļām, kas izplatīti vīrusa kopētajos tekstos, ir nepilnīgi un dažreiz pretrunīgi, mēs šo apgalvojumu esam novērtējuši kā “Neapstiprināts”.

Kopētais teksts sākās ar stāstījumu par to, kā 1892. gadā Paderēvski it kā finansiāli palīdzēja diviem Stanfordas studentiem, kuriem neizdevās savākt pietiekami daudz naudas no koncerta, lai finansētu savu izglītību:

1892. gadā Stanfordas universitātē 18 gadus vecs students cīnījās, lai samaksātu savus maksājumus. Viņš bija bārenis un nezinot kur vērsties pēc naudas, viņš izdomāja gudru ideju. Viņš un draugs nolēma rīkot muzikālu koncertu universitātes teritorijā, lai savāktu naudu savai izglītībai.

Viņi sazinājās ar lielisko pianistu Ignaciju J. Paderēvski. Viņa menedžeris pieprasīja garantētu honorāru 2000 dolāru apmērā par klavieru recitālu. Tika noslēgts darījums un zēni sāka strādāt, lai koncerts būtu veiksmīgs.

Lielais diena iestājusies. Bet diemžēl viņiem nebija izdevies pārdot pietiekami daudz biļešu. Kopējais ieguvums bija tikai 1600 dolāru. Vīlušies viņi gāja pie Paderēvski un izklāstīja savu situāciju.
Viņi viņam iedeva visus 1600 dolārus, kā arī čeku par atlikušajiem 400 dolāriem. Viņi solīja godināt čeku pēc iespējas ātrāk.

“Nē,” teica Paderēvski. “Tas nav pieņemami.” Viņš plēsa čeku, atgrieza 1600 dolārus un teica diviem zēniem: “Šeit ir 1600 dolāru. Lūdzu, atskaitiet visus izdevumus, kurus esat veikuši.
Paturiet naudu, kas jums nepieciešama jūsu maksas segšanai. Un dodiet man atlikušo”. Zēni bija pārsteigti un pateicīgi viņam. Tas bija neliels laipnības akts. Bet tas skaidri norādīja Paderēvski kā lielisku cilvēku.

Kāpēc viņam vajadzētu palīdzēt diviem cilvēkiem, kurus viņš pat nezin? Mūsu dzīvē mēs visi sastopamies ar situācijām kā šīs. Un lielākajai daļai no mums ir tikai doma “Ja es viņiem palīdzēšu, kas notiks ar mani?” Patiesi lielie cilvēki domā: “Ja es viņiem nepalīdzēšu, kas notiks ar viņiem?” Viņi to nedara gaidot kaut ko pretim. Viņi to dara tāpēc, ka uzskata, ka tas ir pareizi darīt.

Turpinot stāstu tika skaidrots, ka Paderēvski vēlāk kļuva par Polijas premjerministru:

Viņš bija lielisks līderis, bet diemžēl kad sākās Pasaules karš, Polija tika izpostīta. Viņa valstī badodamies bija vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku un nebija naudas viņiem barot. Paderēvski nezinaja kur vērsties pēc palīdzības. Viņš sazinajas ar ASV Pārtikas un palīdzibas administraciju pēc palidzibas. Viņš dzirdeja par vīrieti vardu Herberts Hūvers – kurš vēlak kluva par ASV prezidentu. Hūvers piekrita palidzet un ātri nosūtija tonnas ar pārtikas graudiem lai barotu badodamos poļus. Katastrofa tika novērsta. Paderewski bija atvieglots.

Stasts beidzas ar it ká citatu no Hūvera:

Viņš nolēma doties pie Hūvera un personigi pateikties viņam. Kad Paderewski saka paldies Hūveram par viņa cildeno žestu, Hūvers ātri iebilst un saka: “Jums man nebūtu jadod paldies Mr.Premjerministr. Jūs varbūt neatceraties to, bet pirms daudziem gadiem jūs palidzejat diviem jauniem studentiem iziet cauri koledžai. Es biju viens no tiem.”

Kopetajs teksts noslégumam vēsta ziņojumu par to ka pasaule ir briniskiga vieta un “kas ap riņķi tas atpakal.”

Lidziga versija stasta tika iekļauta “Zoom in on America,” ASV konsulata Krakova ikmenesa tiešsaistes izdevumos. Tas lasijas:

Paderewski attiecibas ar ASV prezidentiem izradijas butiskas Polijai. Viss sakas 1895.gada kad jaunais Stanfordas students Herberts Huvers uzaicinaja vinu spelet Sanhoze Kalifornija. Koncerta slikais laiks – Lieldienu nedela – rezulteja nepardotas biletetes un ieverojamos finansialos zaudajumos. Pat makslinieka honorars nevar tikt pilniba segts. Kad Paderewski uzzinaja par so situaciju vinš ne tikai atteicas no sava algas bet ari samaksa maksa par zales noma. Vina laipniba tika atmaksata prezidenta Herberta Huvera laika vairak neka 20 gadus velak kad vinš nodrosinaja humanitaro palidzibu karos izpostitajai Polijai caur Amerikas Palidzibas Administraciju ta glabjot simtiem tukstosus cilveku no badacibas.

Neviens no ierakstiem vai rakstiem nenoradija stasta avotu.

Sakam ar verificetajiem faktiem šaja stasta. Vispirms gan Huvers gan Paderewski ir labi dokumenteti vesture personibas. Turklaj Huvers pirms klust par prezidentu stradaja ka programmas direktors American Relief Administration, kas sniedza plašu palidzibu Eiropas valstim ieskaitot Poliju pec Pirma pasaules kara.

Tomer detalas par vinu pirmo tiksanos ir mazak skaidras. Raksts kas izmekle šo runu publicets 2019.gada Thomas F.Schwartz direktors Herberta Huvera prezidenturas biblioteka un muzejs uzsver ka “kas padara šo stastu gruti dokumentejamu ir tas ka gan Huvers gan Paderewski to neapstiprina savas atminas”:

Huvers kriptiski apgalvo: “Kad es biju koledzas zens es vadiju ar partneriem lekciju biroju lai mazinatu musu finansialos trukumus. Mes ieplanojam Paderewski uzstasanos bet tas nenotika kapec vai cita iemesla del.” Paderewski ari ir neskaidrs savas atminas par pirmo tiksanos ar Huveru. Lielaka dala Huvera biografiju nepiemin šo stastu ieskaitot galveno biografu George H.Nash uzdodot jautajumu: “Vai tas ir patiess?”

“Herberta Huvera atminas: Piedzivojumu gadi” tikai isuma piemin šo stastu:

Es pazinaju Paderewski daudzus gadus. Kad es biju koledzas zens es vadiju ar partneriem lekciju biroju lai mazinatu musu finansialos trukumus. Mes ieplanojam Paderewski uzstasanos bet tas nenotika kapec vai cita iemesla del. 1915.gada es atkal satiku vinu kad es meginaju sniegt palidzibu Polijai. Un kamer mes bijam kara laika vinš biezi naca pie manis lai apspriestu Polijas neatkaribas komitejas darbu kuras vaditajs vinš bija – un galvenais finansialais atbalstitajs.

Schwartz raksts turpinajas secinot ka ir iespejams ka Huvers apmekleja koncertu vai kada veida satika Paderewski šaja laika posma bet tas ir tikai spekulacijas:

Paderewski trim koncertu turnejam Amerikas Savienotajas Valstis 1890.gados. Tikai 1896.gada turneja vinš devas uz rietumiem no Misisipi upes. Huvers beidza Stanfordu 1895.gada bet vinš stradaja Sanfrancisko. Ar Lu [Henriju Huveru nakotnes prezidenta sievu] ka studenti Stanforda 1896.gada ir iespejams ka vinš veica apmeklejumus kampusam lai redzet vinu. Laikrakstu konti apraksta koncertu notiekos februari 29 1896 Sanhoze pilna nama liecinot par finansialo panakumu. Tas liek domat ka pasakums nenotika Stanforda bet blakus vieta gadu pec Huvera beigsanas koledzas. Ir iespejams ka vinš apmekleja koncertu vai kada veida satika Paderewski šaja laika posma bet tas ir spekulacijas.

Raksts ari noradija ka Huvera parstavji sniedza sajaucotas zinas par incidentu gadiem (uzsvars musu):

Kad Huvera atbalstitajs septembri 1928.gada rakstija lai verificetu stastu Dzordzs Akersons Huvera paligs atbildeja: “Huvera pirma tiksanos ar Mr.Paderewski ka aprakstita jusu vestule ir butiski pareiza.” Tas liktu domat ka $2000 honorars par uzstasanos un trukums ir precizi. Bet Edith Harcourt sekretare Mrs.Huver februari 1938.gada sniedza citadaku atbildi uz lidzigu jautajumu. Harcourt atbildot Dr.Rheim rakstija: “Jusu vestule Huveram ieradas pec tam kad vinš bija pametis Palo Alto uz austrumiem un Eiropu. Tas tika nodots Mrs.Huvres uzmanibai.

Vina teica ka kameras galvenais imports stasta ir vairak vai mazak precizs bet gandriz visas detales nav. Vina labi atceras incidentu pati un biezi to piemin – pat smejigi apspriedusi ar lielu izklaidi ar M.Paderewski un Mr.Huver. 

Raksts turpinajas sniedzot “laboto” versiju stasta kas ietver mazaku honoraru par Paderewski uzstasanos kas it ka notika skolas Lieldienu brivdiena kad campusa nebija daudz cilveku lai apmeklet koncertu.

“Ari škirliet it ka ir dazadas detales nav pilnigi pareizas attieciba uz tiksanos pec tam,” turpinaja Lu Henrija Huvera versija:

Protams M.Paderewski bija pilnigi aizmirsis jauno viriesu vardus kam vinš bija tik drosms. Un tas nebija tikai ‘kuģvedis ar kviešiem’ kas ieradas neparedzeti Polija kas pirmo reizi iepazistinaja vinu ar Amerikas dargumu pret vinu tautiešiem…

Tad protams bija dabiski ka M.Paderewski un Mr.Huver satikas velreiz un ka pec vienas no vinu agrakajam konferencem Mr.Huver atgadinaja otram par vinu satiksanos daudzus gadus agrak. Vinu pirma tiksanos pec kara varbut bijusi Paris laika pamiera – ka ari daudzas citas reizes bijusi turpat.Paris katra gadijuma ta strelnieciska laika M.Paderewski nebija ceļojis uz Paris tik