Vai Jēzus no Nācaretes patiešām eksistēja?
Cilvēku vēsturē ir daudz stāstu par dažādiem cilvēkiem un būtnēm, kurus mēs uzskatām par leģendām. Reliģijas ir viens no bagātīgākajiem leģendāru figūru avotiem, un mūsdienās gandrīz neviens nepieņem, ka Herakls patiešām ir eksistējis, neskatoties uz neskaitāmiem un dažkārt diezgan detalizētiem viņa piedzīvojumu stāstiem. Tomēr, lai gan mūsdienās reti kurš pielūdz seno Romas un Grieķijas dievus un pusdievus, joprojām pastāv daudzas simtgadu vecas reliģijas, kuru sekotāji uzskata, ka viņu figūras patiešām ir eksistējušas. Tas mūs noved pie šodienas temata – vai vienas no nozīmīgākajām reliģijām vēsturē dibinātājs, Jēzus no Nācaretes, patiešām eksistēja? Un, ja tā, ko mēs noteikti zinām par to, ko viņš darīja vai teica?
Atbildot uz pirmo jautājumu, jā, neapšaubāmi, Jēzus bija ļoti populārs vārds reģionā ap to laiku, kad Jēzus esot dzīvojis uz Zemes, tāpēc Jēzus no Nācaretes noteikti eksistēja… Tas ir tāpat kā jautāt, vai “Džons” no Ņujorkas eksistē? Jā. Ņujorkas Džons eksistē… Jauks puisis. Cep lielisku picu.
Bet tas nav īpaši interesanti. Tātad kas par TO Jēzu no Nācaretes?
Nu, lai gan dažiem tas var šķist pārsteigums, vēsturnieki, sākot no ateistiem līdz agnostikiem, ebrejiem un kristiešiem, gandrīz visi vienprātīgi piekrīt, ka Jaunajā Derībā aprakstītais Jēzus patiešām ir eksistējis un pat ļoti ticams, ka vismaz daži būtiski viņa dzīves notikumi arī patiešām ir notikuši, par ko mēs runāsim video beigās.
Kā arheologs un vēsturnieks Dr. Bajrons Makkeins no Floridas Atlantijas Universitātes norāda: “Es nezinu nevienu apmācītu vēsturnieku vai arheologu, kuram būtu šaubas par viņa eksistenci.”
Taču tas nenozīmē, ka nav daudz cilvēku, kuri tam nepiekristu. Piemēram, 2015. gada aptaujā Lielbritānijā, kur tika aptaujāti aptuveni 4000 cilvēku, 40% no viņiem neticēja, ka Jēzus kādreiz ir eksistējis. Bet atgriežoties pie vēsturniekiem, Džūdas studiju un arheoloģijas profesors emeritus Duka Universitātē, Dr. Ēriks Meijers, piekrīt Dr. Makkeinam: “Es nezinu nevienu galveno zinātnieku, kurš apšaubītu Jēzus vēsturiskumu. Detaļas ir apspriestas gadsimtiem ilgi, bet neviens nopietns neapšauba to, ka viņš ir vēsturiska persona… Tie, kas noliedz Jēzus eksistenci, ir klimata pārmaiņu noliedzēji.”
Taču skeptiķi par Jēzus eksistenci norāda uz to, ka mums nav nekādu konkrētu arheoloģisku pierādījumu vai rakstu no paša Jēzus vai pat saglabājušos viņa laikabiedru rakstu. Tas ir pareizi. Tomēr, ja tas ir kritērijs, pēc kura mēs nosakam, vai kāds vēsturisks cilvēks patiešām ir eksistējis vai nē, mums būtu jāapgalvo, ka gandrīz neviens vēsturē nekad nav eksistējis, ieskaitot dažus ļoti izcilus cilvēkus, kuru eksistenci neviens, ieskaitot daudzus šos skeptiķus, neapšauba. Kā ateistu Jaunās Derības zinātnieks Dr. Barts Ermans norāda: “Realitāte ir tāda, ka mums nav arheoloģisku pierakstu par gandrīz nevienu cilvēku, kurš dzīvoja Jēzus laikos un vietā.”
Attiecībā uz šodienas tēmu līdz pat nesenai vēsturei nebija gandrīz nekādu pierakstu par Pontija Pilatu – Romas gubernatoru Judējā, kas vislabāk atcerams par to, ka lika krustot Jēzu. Tas viss mainījās 1961. gadā, kad tika atrasts diezgan burtisks pieraksts. Cesarejas Maritimas izrakumu vietnē arheologi atklāja akmeni pilnīgi un visos veidos nejauši sauktu par “Pilata akmeni”, kas datēts ar laiku, kad Pilats un Jēzus veica savus attiecīgos dančus. (Atsaucoties uz to, Pilats bija Judejas prefekts no 26.-36. gadam p.m.ē.)
Lai gan akmens ir bojāts un uz tā nav saglabājies pilns teksts, tajā noteikti min Pilatu kā Judejas prefektu. Vispārpieņemts ir doma, ka trūkstošajos fragmentos teikts: “Dievišķajiem Augustiem Tiberijam… Pontijs Pilats… Judejas prefekts…ir veltījis [to]… … …Arī es esmu izcils dejotājs.” Attiecībā uz to, ko tas nozīmēja – šķiet, ka viņš bērnībā apmeklēja deju nodarbības kā daļu no sava formālajam izglītībai… Vai ko citu… Par pārējo akmens bija veltīts kaut kadam templim vai citai nozīmīgai ēkai.
Bet pirms šī un dažiem saglabajiem monētami Pilata darbību pieraksti bija mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet mazliet Mazaretes Jezum. Un svarīgi atkal skaidri noradit šeit – Pilats bija viens no svarigakajiem cilvekiem visos Jeruzalemes apkartne ta laika un loti izciligs romiesu cilveks kamers Jezus kads random ebreju zemnieks darbojas savas lietas.
Atgriežoties pie Dr. Barta Ermana, viņš secina: “Attiecībā uz Jēzu mums ir daudzi neatkarīgi viņa dzīves apraksti avotos aiz Evaņģelijiem (un Pauļa rakstiem) – avoti, kas radušies Jēzus dzimtajā valodā aramiešu valodā un kas datējami tikai ar gadu vai diviem pirms viņa dzīves (pirms reliģija saka paverst paganus masveida).”
Tad nu atmetot prasibu par Jezus eksistenci augstaku standartu neka jebkuram citam vestures cilvekam ko mes darit kad mes piemetam standartus ko vesturnieki parasti pieprasa? Kas ir faktiskais pieradijums tur?
Lai gan ir citi sekularaki pieradijumi uz kuriem mes driz atgriesimies palieciet uzklausiti jo te ir dazi salidzinami smekesanas ieroci bet visaciskaka atbilde protams ir Jaunas Deribas pats teksts.
Tagad virspuse jus varat to noraidit jo izmantot Bibeli lai pieraditu Bibeli skiet diezgan absurdi Tapec kapiec lielakaja dalja vesturnieku ieskaitot sekularo sortimentu si gadijuma neuznem so skatu?
Vispirms arheologisko pieradijumu smagums kas atbalsta dazadas lietas par kuram runats si darbos laika periodos ko si darbi apspriez Tas vismaz apliecina ka tie nebija pilnigi izdomati nozimigi velak autoriem.
Talak dazi ari ir ieteikusi tadas pieņemšanas ka “kauna kriteriju” pieņemot ka grupa pilnigi neizdomatu stastu kas pazemo sevi.
Tadel ka vesturnieks Vils Durants norada:
“Neskatoties uz evanģelistu aizspriedumiem un teoloģiskajiem priekšstatieniem viņi reģistrē daudzus gadījumus ko tikai izgudrotaji butu paslepuši – apustulu konkurence par augstakam vietam Karaliste vinu begšana pec Jezus aresta Petera noliegums Kristus brinumu nedarisanas Galileja atsaucamies uz daziem auditoriem uz vinu iespejamo trakumu vinu agrino nenoteiktibu attieciba uz vinu misiju vinu ignorances atzinumi attieciba uz nakotni vinu dzelzs bridi vinu izmisuma sauciens krusta.” Un protams vina naves krusta pats ka parasts noziedzniks kas bija nedaudz liels skandals agrinajiem sekotajiem pec fakta.
Atgriežoties pie Dr. Ermana viņš saka par šo: “Mesija bija paredzets lai gazu ienaidniekus – tad ja jus gatavojaties izdomat mesiju jus izdomat spesigu mesiju Jus negribetu izdomat kadu kas tika pazemots mocits un tad nogalinats ienaidniekiem.”
Jaunas Deribas zinatnieks N.T. Raits ari piebilst: “Tas gaja pret visam elenistiskam gudribai dala krustosanas punkta bija ta ka tas pilnigi pazemoja cietuso Tas atteica vinam jebkadu iespeju cienigai naavei liela aizdomas starp paganiem Tas ari parasti atteica vinam pienacigu apbedisanu ari jo miesa butu edusi putni zari vai citi ligaisti un jebkuras galigas paliekas mestas kopiga bedre.”
Pari no sadam spekulativam hipotezem no kuram ir daudzas pret Jaunas Deribas darbiem lai megina noteikt patiesibu elementus tajos Pauls apostulis saglabajies darbi tiek uzskatiti ka rakstiti ap 50-60 AD tikai apmeram 20 vai 30 gadi pec Jezus pieņemtas naaves min satikties dazi cilveki kas personigi pazina Jezu ieskaitot brali Jezum vardu Jakobs ka ari dazi Jezus apostuli ieskaitot Peteri pie kura Pauls bija viesis divas nedelas Jeruzaleme neilgi pec Paula parvertibas.
Turklaj datiem kas rakstiti neilgi pec Jezus naaves un tika pieņemti skaidrs ka šim un daziem citiem iemesliem neviens ta laika neapstridaja vai Jezus bija eksistejis dazi no tiem butu dzivojuši kad notikumi notika ar daziem šiem notikumiem diezgan ieverojami sakariba ar problemam starp ebrejiem un romiesiem augstakajiem.
Papildus tam citas liecibas stingri liecina ka kristietiba jau bija spragusies Judeja un Romas imperijas dalas ta punkta kad Pauls rakstija Tas ir svarigi jo tas butu prasijis zinamu laiku lai šis salidzinami lielais izplatibas process notiktu talak ieverojami samazinot pareso desmitgades starp kad Jezus tiek atsaucies ka eksistejis un kad mes zinam par noteikti diezgan lielu cilveku grupu no reģiona ticiba vina eksistencei.
Par šo pieminot ari svarigi visos šajos procesos ir tas ka neviens starp nekristiesiem ebrejiem vai romiesiem šaja loti agrina punkta škirba vai Jezus eksisteja vai ne Un noteikti ņemot vera visas problemas ko kristiesi radija ebrejiem un romiesiem ta laika augstakie šeit butu bijusi loti liela motivacija izvirzit jebkadu pieradijumu ka Jezus nav eksistejis lai klusetinatu kristiesus ja vins nebija.
Bet tas viss vel joprojam ir zinams spekulacijas limenis vai ir no kristiesu avota Tapec kas par daziem avotiem kas busim teiksim nedaudz neatkarigaki Vai pastav sadi salidzinami laikmetigi avoti?
Nu ja jus esat sekojuši lidzi lidzs im un citadi nedomajat ka vesturnieki ir idioti izradijas ja divi no tiem tiek uzskatiti par loti noteicošiem vismaz attieciba uz jautajumu vai Jezus eksisteja.
Vispirms ienaciet individs kas parasti tiek uzskatits par visu romiesu vesturnieku lielako Senator Publius Cornelius Tacitus kurs dzimis pares desmitgades pec Jezus naaves Tacitus ne tikai sniedz tiešo atsauci uz konkretais Jezum bet interesanti vins ari norada ka Jezus tika krustots Pilata.
Vina Annals (115 AD) 44 nodaļa
