Šokējošs rasistiskas cietsirdības piemērs ASV pagātnē

Šausminošs vēsturisks fakts, kas kopš 2000. gadu beigām izplatījies sociālajos medijos, atklāj šokējošu rasistiskas cietsirdības piemēru ASV pagātnē, proti, peļņas meklējoši baltie mednieki 19. un 20. gadsimta sākumā dziļajā dienvidos izmantoja melnādainos “vergu bērnus”, lai pievilinātu aligatorus uz savu nāvi:

Šie apgalvojumi ir izklāstīti 2012. gada aprīļa foruma ierakstā, kurā apgalvots, ka melnādainie zīdaiņi ne tikai regulāri tika izmantoti kā aligatoru ēsma, bet arī briesmīgi “dzīvi notiesāti” sagatavošanai tam:

“Aligatoru ēsma” ir termins, kas radies no darbības, ko veica baltie vīrieši, galvenokārt Luiziānas un Floridas purvos visā dienvidu reģionā. Šie baltie cilvēki bija slimi pāri visam. Šiem aligatoru medniekiem bija nepieciešams pievilināt lielos buļļa aligatorus ar cilvēka gaļu un asinīm. Vergu laikmetā mūsu senči Amerikā tika uzskatīti tikai par 3/5 cilvēka. Tāpēc šiem slimajiem medniekiem nebija nekādas cieņas pret cilvēka dzīvību! Aligatoru mednieki nolaupīja melnādainus zīdaiņus, notiesāja viņus dzīvus un piesaistīja viņu kaklus ar auklu un iemeta viņus purvā! Viņi karināja tos netālu no izsalkušu 700 mārciņu smagu aligatoru mutēm! Šie melnādainie bērni tika nozagti, ievietoti būros un veseli baroti aligatori! Šī darbība ir atkārtoti stāstīta dažādās formās pētnieciskos dokumentos, daudzi atrasti Džima Krova rasistisko suvenīru muzejā Mičiganā.”

2014. gada raksts Miami New Times apstiprināja, ka šie apgalvojumi ir atbalstīti ar labiem pētījumiem:

Tas ir diezgan labi dokumentēts nesen, ka verdzības laikmetā un līdz 20. gadsimtam melnādainie zīdaiņi tika izmantoti kā aligatoru ēsma Ziemeļ- un Centrālfloridā.

Viens no visbiežāk citētajiem avotiem šai dokumentācijai ir Džima Krova muzejs Ferisa Valsts universitātē Big Rapids, Mičiganā, kurš patiesi glabā artefaktus (piemēram, pastkartes, suvenīrus un produktu iepakojumu), kas demonstrē, cik plaši izplatīti bija melnādaino cilvēku pazemojoši attēli amerikāņu populārajā kultūrā līdz pat 20. gadsimta vidum.

‘Mammy’s Little Alligator Bait’

Muzeja plauktos blakus daudziem stereotipiskiem “pickaninnies” (rasistisks termins, kas attiecināts uz afroamerikāņu jauniešiem) attēlojumiem ar salauztu angļu valodu, ēdot arbūzu, ķerot opusumus utt., ir līdzīgi karikatūrveida attēlojumi melnajiem bērniem (un dažreiz pieaugušajiem) kā bezvērtīgai “aligatoru ēsmai”. UCLA folkloristes un afroamerikāņu studiju profesores Patrīcijas Tērneres 2002. gada grāmatas nodaļā ar šo nosaukumu rakstīts, ka šie artefakti “attēlo vairāk nekā tikai negatīva stereotipa klātbūtni; tie netieši pārstāv agresijas formu nevajadzīgu cilvēku iznīcināšanai.”

Lielākajai daļai no šiem neglaimojošajiem attēliem (kas acīmredzami tika uzskatīti par humoristiskiem savā laikmetā) ir variācijas ainavas, kas attēlotas vintage pastkartēs zemāk (ar atļauju no Wikimedia Commons):

Tikpat labi melno bērnu attēlojums kā “aligatoru ēsma” tika turpināts kinofilmās un populārajā dziesmā – piemēram, ne tik saldajā šūpuļdziesmā “Mammy’s Little Alligator Bait”, ko 1899. gadā sacerēja Henrijs Vaiss un Sidnijs Perins:

[Piedziedājums]

Hush-aby, don’t yo’ cry,
mammy’s little piccaninny’s gwine to get a present mighty soon,
When de stars am a-peepin’ and de moon it am a-creepin’
den yo’ mammy’s gwine to sing ‘dis tune,
Shut yo’ eye bye and bye,
mam will whip yo’ if yo’ cry,
Someone am a-comin’ thro’ de gate;
Go to sleep, don’t yo’ peep,
listen to me tell yo’,
yo’s mammy little alligator bait.

Neskatoties uz to, ka ir apstiprināta šo grotesko afroamerikāņu attēlojumu plaša izplatība 19. un 20. gadsimtā, tomēr šo artefaktu esamība nepietiek, lai pierādītu, ka melnie bērni burtiski tika izmantoti kā aligatoru ēsma dienvidos. Preses ziņojumi no laika perioda, kad šī prakse it kā bija izplatīta, arī nepierada.

‘Zoo Specimens Coaxed to Summer Quarters by Plump Little Africans’

Džima Krova muzeja mājaslapas raksts apgalvo, ka reālas “aligatoru ēsmas” gadījumi, lai gan tie varbūt notikuši reti, ir “dokumentēti”, galvenokārt balstoties uz laikabiedru ziņu ziņojumiem kā pierādījumiem:

Afroamerikāņu zīdaiņu izmantošana kā aligatoru ēsmas patiesi notika un tas notika ar reāliem cilvēkiem. Šķiet, ka tas nebija plaši izplatīts, bet tas notika.

Ir grūti saprast domas gaitu, kas varētu likt cilvēkam patiešām izmantot dzīvu cilvēka zīdaini kā ēsmu aligatoram. Tāpēc Džima Krova muzeja objekti ir tik svarīgi – tie palīdz stāstīt stāstu par sabiedrību, kas definēja afroamerikāņus kā “zemcilvēkus”, attēlojot viņus kā mežonīgas un bezvērtīgas radības (“Americans Forced”, 1944). Ja cilvēki tiek indoktrinēti atkal un atkal ar priekšmetiem, attēliem, objektiem un praksēm, kas pazemo afroamerikāņu cilvēcisko vērtību, tad prakses kļūst iespējamas.

Passage precīzi citē stāstu, kas parādījies Washington Times (un daudzos citos avīzēs visā valstī) 1908. gada 13. jūnijā:

Taču tajos laikos nevajadzētu uzskatīt taisnību par pašsaprotamu, jo tas ir pildīts ar tamlidzigu “faktiem”:

Bija sargs ideja vilinat saurianus ar pickaninnies, zinot viņa epicurean fondness par melno vīrieti.

Mūsu mēģinot pirmavotus pirmavotus mums nav radisies nekada atsauciba uz “pickaninnies” izmantosanu aligatoriem vietâ kur to visvairak gaidits – New York Times.

Bet mums izdevas atrast vienumu Times, kas publicets taja pasa datuma (1908. gada 13. junija), aprakstot to pašu aligatoru skaita (25) parvietosanu no vinu ziemas uz vasaras majam Nujorkas Bronksas Zoologiskaja darza. Nav ne mazaka mineta “esma”:

Vakar pcpusdiena Bronksas Zoologiskaja darza apmekletaji bija laimigi liecinieki sportam kas pavada aligatora medibu bez nepieciesamibas doties uz Floridas purviem kad aligatori tika parvesti no reptilu nama uz vasaras majam atklata dika. Reptili bija divdesmit pieci visdažadakos izmeros no viena lidz divpadsmit pedam garuma. Apricots ar nuzem un virvem Galvenais Sargs Sniders palidzets ar Sargu Tumiju un daziem viriem vilkajot parvietojamas buras tuvojas reptilu namam plkst divos un uzsaka savus darbus. Mazie aligatori labpratigi devas ieksa buris pec produkta ar garajiem nuziem bet vecakajiem bija jalaizina un javeic ar speku. Ka neveiklie radijumi cina katru collu no cela slidena lejup pa delli ar steigu uz diku berni kliega ar prieku un grib redzet Snideru dariet to velreiz….

Tas ir tas pats incidents skaidri. Un tikpat skaidri pickaninnies-as-bait trope bija jafabrice autoriem arpus pilsetas bez skrupulam izmantot rasistiskus stereotipus lai pardotu stastu.

‘Pickaninny Bait Lures Voracious ‘Gator to Death’

Vels viens biezi citets raksts detalizeti apraksta incidentu kas noticis vieta saukta par Cipley Florida 1923. gada. Tas ir no Džima Krova muzeja:

Raksta virsraksts 1923. gada 21. septembra Oakland Tribune lasijas “PICKANINNY BAIT LURES VORACIOUS ‘GATOR TO DEATH. Un Mãte Atgust Savu Bébí Perfektâ Stãvoklí; Arí $2”. Raksta T.W. Villiers hronologiski apraksta visu procesu izmantojot melnâdainos bérnus kâ ésmu un kâ “sie mazie melnâdainie gabali ir vairâk nekâ priecîgi doties uz ‘upuri’ un darît savu dalu vilinot lielos Florida aligatorus uz savu likteni bez pat skrambas.” Villiers âtri norâda ka bérni tiek izvesti no “udens dzivi un veseli un nâk ârâ slapji un smejoties” un ka “nav nekas baisâks par to iznemot ka tas nozîme nâvi aligatori.” Dîvainâ pagriezienâ Villiers ziño par mednieku mëginâjumiem racionalizêt aligatora motivâciju

“apdraudet katru dzîves cerîbu par dzîvu bérnu un krâsu jautâjumâ papildinformâcija tiek sniegta ka melnâdainie bérni aligatori novêrtê daudz atspirdzinâjosâki ja tâ var teikt nekâ baltie.”

Raksts apraksta procesu kurâ bérni tiek novietoti netâlu no aligatora mitnes vietâm ar medniekiem pasleptiem aiz krûmiem ar saviem ierociem. Kad bérns “pievilina” aligatoru un tas atklâj savu “galvu un prieksejo dalu” mednieki sauj aligatoru un pieprasa savu “balvu.” Un tikai gadîjumâ ja kâds gadîjumâ rûpejas par bérna labklâjîbu lasîtâjam tiek apliecinâts ka “Florida aligatoru mednieki nekad nekada neiztrûkst.” Pec tam kad bérns tiek atgriezts mãtei viòai tiek samaksâta noteiktâ cena divi dolari (Villiers 1923).

Atkal mës atrodam ka raksts ir precîzi citêts bet mës esam skeptiski pret informâcijas uzticamîbu ko tas sniedz tostarp tâdas gudrîbas kâ sekojosas:

Pirmkârt visâm citâm lietâm aligators vislabprâtâk âd cilvêku gaïenu kâ dienas édienu. Mednieki saka ka kamêr aligators riskês drošîbu par jaunu suni tas apdraudês katru dzîves cerîbu par dzîvu bérnu. Un krâsu jautâjumâ papildinformâcija tiek sniegta ka melnâdainie bérni aligatori novêrtê daudz atspirdzinâjosâki ja tâ var teikt nekâ baltie.

Nav jasaka ka žurnalistikas standarti 1923.gadâ nebija gluži tas ko mes esam pieradusi šodien. Mës patiesîbâm sakot apgalvojam ka neraugoties uz to ka šis augsts tale bija sindicets avîzës visà valstî tas nav žurnalisms vispar. Gluzi pretêji tas bija autora iespeja nodarboties ar rasistiskiem stereotipiem visdegradêjosakajà – tomêr pardodamà – veidà.

Pat Time žurnals tika muļķots apkopojot šo stastu. Viòi beigàs publiceja šo