Arhitektūra Izraēla palestīna Vēsture

Vai šī ir autentiska fotogrāfija no pludmales Palestīnā pirms Izraēlas dibināšanas?

Fotogrāfijas uzņemšanas gads

Fotogrāfijas datēšana ir sarežģīta. Attēla reversā meklēšana, izmantojot TinEye un Google, atklāja vairākas atsauces uz šo attēlu, kas apstiprina, ka tas ir Telavivas promenādes daļas gaisa skats. Telaviva ir otrā lielākā pilsēta Izraēlā.

Viens no avotiem ir 2013. gada izstādes “Baltais pilsēta: Bauhaus arhitektūra Telavivā” katalogs Hermitage muzejā Sanktpēterburgā, Krievijā.

Vēl viens ir 2013. gada bloga ieraksts, kurā iekļauta fotogrāfija no 2002. gada grāmatas “Bauhaus Telavivā” autora Nahuma Cohena. Bloga ieraksts datē fotogrāfiju ar 1940. gadu, iespējams, atsaucoties uz grāmatu.

Mēs atradām ļoti līdzīgu attēlu — lai gan ne to pašu — antīko un vintidžu fotogrāfiju tirgotāja eBay lapā. Produkta informācijas lapa to nosauca par “Episkais gaisa skats uz vēsturisko TELAVIVAS pilsētu Izraēlā VINTIDŽA 1953. gada preses foto.” Tajā iekļauta fotogrāfija ar attēla aizmuguri, kurā rakstīts:

B16324

WIDE WORLD
LŪDZU, PIEVIENOJIET KREDĪTU
(Lietojiet svētdien, 12. aprīlī, kopā ar Ērika Gotgetrū Jeruzalemes AP-N stāstu par Izraēlas 5. gadadienu.)

IZRAĒLA ŠODIEN: DZĪVOJOŠĀ TELAVIVA
Izraēlas lielākā un aizņemtākā pilsēta ir Telaviva, kas redzama augstāk gaisa skatā, skatoties no pludmales uz pilsētas sirdi ar mūsdienīgu māju un ēku klasteri. Kopā ar blakus esošo Jafu pilsētai ir 400 000 iedzīvotāju. Netālu no Telavivas atrodas lielais starptautiskais aerodroms LOD (Lida), kas ir Izraēlas nacionālās aviokompānijas “El Al” mītnes vieta.

5392 1135A- 4/3/53 AJE F WAB165

Uz šī teksta ir zilgana tintes zīmogs, kas saka “SAŅEMTS EXAMINER REFERENCE LIBRARY APR 12 1953.”

Šajā fotogrāfijā redzams mazāk apbūvēts ainavu, mazāki koki un maz cilvēku pludmalē, kas norāda, ka tā varētu būt uzņemta agrāk nekā fotogrāfija vīrusu ziņojumos.

Tomēr mēs izmantojām šo informāciju meklēšanai vietnē newspapers.com, kas apkopo laikrakstu arhīvus, un atradām vairākas atsauces uz rakstiem, kuros šī fotogrāfija tika publicēta 1953. gada 12. aprīlī un turpmākajās dienās — izmantojot Gotgetrū rakstu un daļu vai visu iepriekš minēto parakstu. Šis ir no Fort Worth Star-Telegram (piezīme: virsraksts ir nepareizs: 1953. gadā Izraēla pastāvēja piecus gadus, nevis divus):

imgdesc insertimage”>(newspaper.com)

Diemžēl pat šis datums un zīmogs nevar garantēt, ka fotoattēls tika uzņemts 1953. gadā, jo preses prakse attiecībā uz attēlu izmantošanu toreiz nebija tik stingra kā 21. gadsimtā. Nemaz nerunājot par to, ka dziļa ielūkošanās Telavivas vēsturē apstiprina, ka šī pludmales daļa visdrīzāk tika izveidota 1930. gados.

Lasītājs norādīja, ka ainava, kas redzama fotogrāfijā, nevarēja būt izveidota pirms 1941. gada, jo tajā skaidri redzams Londonas laukums (arhīvs):

Patiesi, mēs apstiprinājām, ka fotogrāfijā redzama Bugrašova pludmale Telavivas centrā, un parka augšpusē ir Londonas dārzs, kas tika atklāts 1942. gadā — gadu pēc tam, kad beidzies Vācijas bombardēšanas kampaņa pret Apvienoto Karalisti, ko pazīst kā Blitz. Šis lasītāja padoms datē fotogrāfiju starp 1942. un 1953. gadu.

Bauhaus un Telaviva

Tiklīdz Ādolfs Hitlers tika ievēlēts par Vācijas kancleru 1933. gadā, tūkstošiem ebreju pameta Vāciju uz Mandatoro Palestīnu. Emigrācijas vilnis pastiprinājās 1935. gadā, kad stājās spēkā Nirnbergas rasu likumi — kas atņēma Vācijas ebrejiem tiesības. Tas turpinājās līdz 1939. gadam, kad Hitlers iebruka Polijā un Francija un Apvienotā Karaliste pieteica karu. 1941. gadā Hitlers nolēma, ka vietā, lai veicinātu ebreju emigrāciju no Eiropas, viņš koncentrēsies uz ebreju iznīcināšanu.

Hitlera pieaugums varai arī izraisīja Bauhaus mākslas skolas slēgšanu 1933. gadā. Žurnāliste un Pulicera centra stipendiante Veronika Zaragovia teica, ka nacisti bija naidīgi pret Bauhaus “jo tas bija avangards un utopisks. Jo dažiem tā locekļiem bija saikne ar Padomju Savienību vai komunistiem, citi bija ebreji.” Tas lika vismaz pusei tā studentu un profesoru pamet Vāciju, bet tas nevis beidza Bauhaus kustību, bet gan veicinaja tâs atdzimšanu citur pasaulē — it īpaši Telavivâ.

1930. gados Telaviva piedzīvoja būvniecības bumu. Tâ tika dibinâta ebreju laikâ Osmaņu impêrijâ 1906. gadâ ar nosaukumu Ahuzat Bayit (“mâjas vieta” ivritâ). Lai apietu likumus, kas aizliedza zemes pârdošanu Osmaņu impêrijas ebreju subjektiem, ebreju bankieris Jakobus Kans izmantoja savu Nîderlandes pilsonîbu pirkt pirmâs 60 zemes gabalus savâ vârdâ.

Telavivas bûvniecîba sâkâs nopietni 1920. gados un paâtrinâjâs 1930. gados ar vâcu ebreju emigrantu ierašanos. Laika apstâkļi palîdzêja padarît Telavivu par Bauhaus arhitektûras dârgakmeni. Zaragovia rakstîja:

Studenti un pasniedzêji, kas pameta Bauhaus skolu izplatîja Bauhaus dizainus un palîdzêja tai ziedêt visâ pasaulê, tostarp ASV un Izraêlâ. Piemêram Telavivâ — pilsêtâ kur es dzîvoju aptuveni gadu pêc koledžas beigšanas. Apmêram 4000 Bauhaus ietekmêtu êku — projektêtas ebreju arhitektiem, daži no tiem bija mâcîjušies Bauhaus — rotâ pilsêtu. Tâm ir plakanas jumta segumi, balkoni un vienkâršas taisnas vai lîkumainas lînijas.

Vairâk nekâ 4000 êku, kas celtas 1930. gados, kopâ pazîstamas kâ Baltais pilsêtas daļa. Baltais pilsêtas daļa tika iekļauta kâ aizsargâtâ vieta UNESCO Pasaules mantojuma centrâ 2003. gadâ (skatiet blank”>konservâcijas zonu karti). Architecture Digest publicêja blank”>rakstu 2019. gadâ par dažiem no labâkajiem Telavivas piemêriem šai arhitektûrai.

Kopumâ fotogrâfija ir mirklis no Telavivas agrînajâm dienâm. Lai gan tâ tika dibinâta Osmaņu impêrijas laikos, to uzbûvêja Britu Mandata Palestînâ dzîvojoša ebreju kopiena. Citiem vârdiem sakot, šî bija pilsêta ko radîja cionistu kustîba pirms Izraêlas dibinâšanas.